Līga un Linda ceļo: Prusaki tuvojas!

Nākamajā rītā pamostamies - jeeee, Lindai šodien viss kārtībā, mazliet slābums ir, bet vismaz nav slikta dūša!

Sakrāmējam visas mantas, izrakstāmies no viesnīcas un dodamies uz centru. Esam jau mums zināmajā lielveikalu rajonā :) Lai tiktu no viena iepirkšanās centra uz citu, jādodas cauri gājēju tiltiņu labirintiem :)

Uz gājēju tiltiņa (Photo by LL-travel)

Pirmā mūsu doma ir nolikt somas lielveikala bagāžas novietnē un tad doties uz vakardienas paredzēto Siam Ocean World. Pa ceļam uz akvāriju ieraugām savu pirmo šā gada egli. Īpatnēji 30 grādu karstumā skatīties uz eglēm :)

Mūsu pirmā Ziemassvētku egle (Photo by LL-travel)

Un arī kādu interesantu vides objektu pie dārgā lielveikala :D

Vides objekts (Photo by LL-travel)

Siam Ocean World atrodas lielveikala pazemes stāvā. Akvārijā sākumā var redzēt mazās zivis un visādus mini mošķus, kuri dzīvo ūdenī, kā arī jūras zirdziņus - n-tās šķirnes.

Milzu krabis (Photo by LL-travel)

Jūras zirdziņi (Photo by LL-travel)

Lionfish (Photo by LL-travel)

Pēc tam nonākam tādā kā tunelī - mums virs galvas peld dažādas zivis. Daudzas izskatās pēc mazām haizivīm - draudzīgas noteikti neizskatās :D Pamanām, ka virs mūsu galvām viena zivs jau mutē sagrābusi citas zivs asti un kāda cita zivs mēģina darīt to pašu :)

Akvārijs (Photo by LL-travel)

Rijīgās akvārija zivis (Photo by LL-travel)

Mini haizivs? (Photo by LL-travel)

Tālākajos akvārijos ir pingvīni, rajas un daudzas citas zivis, kurām nosaukumus nezinu, to bija patiešām daudz!

Rajas (Photo by LL-travel)

Tad nonācām pie maziem akvārijiem, kuros bija dažādas jūras zvaigznes. Dažas no tām drīkstēja pataustīt un pat paņemt rokās, ko, protams, arī izdarījām. Apakšā jūras zvaigznei ir daudzi mazi, asi sariņi.

Jūras zvaigzne (Photo by LL-travel)

Visskaistākais Siam Ocean World, šķiet, bija milzu akvārijs kādu divu stāvu augstumā. Tajā peldēja dažādu sugu zivis, smuki sagrupējušās pa šķirnēm. Var skatīties un skatīties! Nemaz neapnīk, jo bilde nepārtraukti mainās :)

No lielā akvārija (Photo by LL-travel)

Pašās baigās bijām tumšā telpā, kurā dažādos akvārijos bija dažādas medūzas.

Medūza (Photo by LL-travel)

Pirms došanās prom, suvenīru bodē iegādājāmies auskarus, kuri veidoti no gliemežvākiem - man ar zivtiņām, Lindai ar jūras zvaigznēm.

Vēl pēc akvārija turpat aizejam uz 5D kino. Ir tikai viena pamācoša multfilma saistībā ar ūdens piesārņošanu. 5D efekti tādi pavāji (mazliet dreb krēsls, uz dibena un muguras ir pa brīdim uzspiež pāris vietās, pūš vējš). Igaunijā, Tartu, ir labāks 5D kino :)

Tā kā līdz mūsu vilcienam uz Chiang Mai vēl pāris stundas, tad atkal dodamies šopingā (sievietes :))

Pārgurušas no staigāšanas pa veikaliem, jau laicīgi dodamies uz dzelzceļa staciju Bangkok Hualamphong Station - negribējās nokavēt vilcienu, kuram biļetes bijām nopirkušas jau divus mēnešus iepriekš :D Pie lielveikala grūti noķert tuk-tukus - vai nu tie prasa ļoti lielas summas vai arī mums jāpiekrīt pa ceļam iebraukt kādā viņa piedāvātā veikalā (kurā, protams, kaut kas jāpērk!). Taču paejot kādu gabaliņu tālāk, sarunājam tuk-tuku par adekvātu summu. Pēc kādām 15 minūtēm jau esam pie stacijas. Lai arī ir jau tumšs, novērtējam skaisto ēku. Ieejam iekšā - tur ir nenormālas cilvēku masas, kur vien skaties, pilns ar cilvēkiem.

Bangkok Hualamphong Station uzgaidāmā zāle (bilde no www.google.com plašumiem)

Pie mums pienāk kāds kungs un jautā uz kurieni mēs dodamies. Mēs sakām, ka uz Chiang Mai, bet biļetes mums jau esot. Kungs apskatās mūsu biļetes un saka, ka TIEŠI ŠIS vilciens nekursē - un norāda uz kādu paziņojumu. Tajā skaidri un gaiši teikts, ka līdz 30. novembrim vilciens Bangkok - Chiang Mai nekursē sliežu remontdarbu dēļ. Pērkot biļetes es mājaslapā redzēju paziņojumu, ka notiks sliežu remonts līdz 31. oktobrim, bet to neņēmu vērā zinot, ka brauksim divas nedēļas pēc remontdarbu beigām... Šobrīd uz izkārtnes skaidri redzams, ka pāri 31. oktobrim ir uzlīmēts labojums, ka līdz 30. novembrim! Sirds lēnām pamirst, drošības pēc pieejam pie kasēm pajautāt vai patiešām tā ir? Jā, diemžēl ir! Kungs mums ierāda lodziņu pie kura varam saņemt informāciju. Tur kāda dāma mums piedāvā divas iespējas - braukt ar autobusu vai ar trešās klases vilcienu un tad vēl pārsēsties autobusā. Zinot šausmu stāstus par trešās klases vilcieniem, dodamies uz norādīto vietu, kur varot nopirkt autobusa biļetes. Vispirms kasēs saņemam atpakaļ visu naudu par nederīgajām biļetēm.

Atrodam kantori, kurš pārdod autobusa biļetes. Mums ar lielu smaidu sejā pasaka, ka vietu vairs nav - var tikt tikai uz rītdienas autobusu... Grrr, tad mums būtu jāmeklē viesnīca, lai pārnakšņotu un rīt visa diena jāpavada ceļā. Ejam atpakaļ pie dāmas un prasām viņai, CIK briesmīgi ir trešās klases vagoni? :D Viņa pasmaida, parāda bildes no mapes, kurā attēloti trešās klases vagoni. Nu neizskatās nekas briesmīgs - gan jau kaut kā 9h tur izmocīsim, galu galā jau nav izvēles! Ok, dodamies pie kasēm pirkt biļetes. Redzam kādu raudošu tūristi ar biļeti rokā - laikam "paveicies" tieši tāpat kā mums... Biļetes ir krietni lētākas kā mūsu iepriekš pasūtītās otrās klases biļetes guļamvagonā. Līdz vilcienam vēl kāda pusotra stunda - sēžam milzīgajā uzgaidāmajā telpā un vērojam cilvēkus. Vietējie atkal ēd - brīžiem šķiet, ka viņi to tik vien dara, kā ēd, lai kur atrastos :D Ceļotāji sakrāvuši somu kaudzes sēž turpat uz grīdas. Beidzot dodamies uz peronu - mūsu vilciens jau klāt. Ejam garām guļamvagoniem, tajos jau tūristi iekārtojas naktsguļai - mazliet apskaužu :) Atrodam trešās klases vagonu un kāpjam iekšā. Spīdoši, protams, neizskatās, bet nekas tāds, ko mēs nevarētu izturēt. Vizuāli ir mazliet čābīgāk, bet īstenībā ir samērā ērti.

Trešās klases vagons (bilde no www.google.com plašumiem)

Ļoti ceram, ka mums pretī neviens nesēdēs un mēs varēsim izretināties :)
Vilcienā pie griestiem ir ventilatori un vilcienā 99% logu ir vaļā. Negribu samelot, bet man šķiet, ka tikai mūsu logs vēl ir ciet. Mūsu vēlmes nepiepildās un pretī apsēžas kāds taju jaunietis. Šis jau pastiepj roku, lai attaisītu logu, bet Linda pasaka konkrētu - NO :) Jaunietis izskatās pamatīgi apmulsis, apsēžas acīmredzami neapmierināts. Pēc brīža atnāk viņa draugs, viņi savā starpā sarunājas un aiziet sēdēt citur - kur logs vaļā. Tas nozīmē, ka varam izplesties :) Visā vagonā bez mums esam pamanījušas vēl divu baltos tūristus - divus jaunus puikiņus. Pārējie ir vietējie iedzīvotāji.
Beidzot vilciens sāk braukt. Nav brīnums, ka jābrauc 9h, jo šķiet, ka vilciens reāli velkas. Ārā arī īpaši nav ko redzēt, jo tumšs. Vilcienā, protams, ir pamatīgs caurvējš - kā nekā gandrīz visi logi vaļā. Tā kā ārā joprojām karsti, tad caurvējš liekas patīkami veldzējošs. Pagāja pārdesmit minūtes, kad mēs pamanījām TO - pirmo prusaku. Man nav bail no pelēm, vardēm, zirnekļiem un citiem zvēriem, bet ieraugot prusaku - uzreiz uzmetās zosāda (pat rakstot uzmetās zosāda :)) Nepateikšu neko jaunu - kārtējā "tā notiek tikai ar mums" sērija. Krēslam mums pretī, pašā malā ir aliņa (Linda saka , ka nevis aliņa, bet PERĒKLIS!!! :)). Un no tās aliņas sāk nākt ārā prusaki. Es sēžu reāli sastingusi, pēkšņi sāk likties, ka pa mani noteikti rāpo pāris prusaki. Zosāda nepāriet! Linda paņem no somas Watson katalogu (tās pašas Drogas - logotips identisks, tikai Drogas vietā rakstīts Watson) un sāk bakstīt visus prusakus, kuri mums tuvojās noteiktā rādiusā. Vietējie sāk uz mums šķībi skatīties, jo uz prusaku tuvošanos mēs sākam reaģēt arī mutiski :D Zinu jau zinu - mēs paliekam smieklīgas, bet pašām smiekli nenāk. Vietējiem prusaki galīgi netraucē. Kādā no turpmākajām pieturām mūsu vagonā iekāpj kāda tante un apsēžas mums pretī iespiežot savu somu tieši aliņai priekšā. Jau sajūtos slikti, ka neko tantei nepateicām par prusakiem, bet apziņa, ka vismaz pāris prusaki ir ieslogoti, liek justies mierīgāk. Ik pa brīdim sasmaidāmies ar tanti :) Diemžēl prusaki nāk arī no citām vietām. Linda kā profesionāla kaitēkļu iznīcinātāja tos ik pa brīdim slaktē nost ar Watson katalogu un Crocs laiviņām. Viņai ir grūtāk, jo sēž pie sienas un tie arī rāpo pa sienu. Ik pa brīdim iekunkstos un norādu uz kādu prusaku - Linda to zibenīgi noslaktē :) Tantei beidzot ir pielecis, ka mums ir bail no prusakiem un viņa sāk mums mazliet palīdzēt - ar roku vienkārši tos norauš no sienas uz zemi un ar čībiņu nospiež. Jaiiiiks, ar pliku roku!!! Blakus sēdošajam taju pārim mēs liekamies smieklīgas, ik pa brīdim par mums pasmejas - viņiem galīgi netraucē blakus skrienošie zvēri!
Ehh, šī būs gara, gara nakts...
-------------------------------------------------------------------------------------------