Fantastiska diena ar ziloņiem!

Nākamajā rītā esam agri augšā. Pirmais plāns - ātri sameklēt jaunu naktsmītni, kamēr neesam saelpojušās pārāk daudz pelējuma sēnītes :) Domājam paklausīt informācijas centra meitenei un iet uz hosteli, kuru viņa ieteica. Staigājam šurpu turpu - neviena nav. Sākam bļaustīties un tomēr parādās kāds vīrietis. Palūdzam parādīt kādu istabiņu - oho, par lētāku cenu te ir 2x labākas istabiņas! Nedomājot ne sekundi ņemam ciet! Hostelis sastāv no vairākām mazām mājām, pa vidu dārzs. Nav īsti skaists un kopts, bet tāds... īsts! ;)

Nolemjam sameklēt veļas mazgātavu un tad kādu aģentūru, kura varētu noorganizēt mums kādu steidzamu ekskursiju pa salu. Ātri vien atrodam veļas mazgātavu (atvērta tipa telpa ar vairākām veļas mašīnām) un turpat netālu arī kādu tūrisma aģentūru, pareizāk sakot nelielu būdiņu, kurā atrodas tūrisma aģentūra. Tajā kāda jauka dāma mums piedāvā dažādas ekskursijas un mēs ilgi nedomājot lemjam par labu ziloņiem - brauciens ar ziloņiem, to barošana un mazgāšana. Mums tiešām paveicās, ka turpat uz vietas pēc kādas stundas jau tika sarunāta mūsu ekskursija! Uzzinot, ka esam no Latvijas, sieviete uzlec kājās un skrien pēc savas planšetes un saka, ka pazīst kādu latvieti, esot klubiņā iepazinusies. Atver facebook un rāda izplūdušu, tipisku naktskluba bildi, kurā sieviete ir ar kādu cilvēku, kā viņa saka - latvieti :) Jautā vai nepazīstam? Tiešām, tiešām nepazīstam??? Mēģina atcerēties kā viņu sauc, bet mēs joprojām nepazīstam. Diezgan skumji, ka es nepazīstu visus latviešus...

Sarunājam atnākt pēc kādas stundas un palūdzam vai viņa nezina, kur ir kāds valūtas maiņas punkts? No galda apakšas tiek izvilkta kaste uz kuras rakstītas valūtas, kādas var apmainīt. Tomēr atsakām, jo gribam oficiālāku maiņas punktu, kuru arī sieviete iesaka. Apmainām naudiņu, mazliet pastaigājam un iepazīstam apkārtni, kad jau laiks doties atpakaļ uz tūrisma aģentūru. Drīz jau mūs savāc pikaps, kurā jau ir kāds pāris pēc 40gadiem no Austrijas un jauns pārītis no Francijas. Drīz jau mums pievienojas vēl viens pārītis, šķiet, ka no UK (?). Brauciens ar pikapu dienas laikā ir pavisam savādāks kā pilnīgā tumsā - ik pa brīdim paveras kāds elpu aizraujošs skats, līkumainas un kalnainais ceļš dienas gaismā izskatās vēl bīstamāks, taču brauciens ir patiešām izklaidējošs. Pēc kāda laika nogriežamies no galvenā ceļa un turpinām braukt pa zaļāku vidi. Drīz vien ieraugām kokus, kuriem apsieti apkārt maisiņu, kuros jau satecējusi sula. Austrietis paskaidro, ka tie esot gumijkoki. Drīz jau esam nometnē un es jau ieraugu pirmo ziloni, kuru zibenīgi nofotogrāfēju ar telefonu :)

Zilonis (Photo by LL-travel)

Pirms brauciena mums tiek piedāvāts apsēsties pie galdiņiem un mums iedod dzēriena pudeli un augļus. Pārējie no mūsu kompānijas ir patiesi runātīgi, mēs uzzinām, kur visi pārējie ir ceļojuši, cik ilgi u.t.t. Un izrādās, ka UK pāris arī tikko atgriezies no Kambodžas un ir diezgan interesanti paklausīties viņu redzējumu par Kambodžu. Beidzot mēs tiekam aicināti pie ziloņiem. Neslēpšu - esmu mazliet nobijusies, bet vienlaicīgi arī sajūsmā. Neticami, bet kāpjam uz tā paša ziloņa, kuru pirmo nofotogrāfēju! Uzkāpšana uz ziloņa notiek no tādas kā piestātnes. Segli (nezinu kā pareizāk tos nosaukt) izskatās patiešām nedroši, bet izvēles jau nav, iekārtojamies maksimāli ērti un esam gatavas izjādei. Ziloņa saimnieks mūs iepazīstina ar ziloņu meiteni. Manā atmiņā viņu sauca Nīmvona (vai tamlīdzīgi), kas tulkojumā nozīmē "ūdens" un viņai ir 26gadi. Izjādēm izmantojot tikai meitenes, jo tās esot mierīgākas. Nepagāja ne minūte, kad saprotu - nu būs ziepes. Mūsu ziloņu meitene dodas lejā pa stāviem uzkalniem. Esmu iekrampējusies seglos, jo esmu pārliecināta, ka trūkst tikai mazliet, lai es neizripotu ārā! Šķiet pretdabiski un neiespējami, ka zilonis spēj kāpt lejā pa tik lieliem stāvumiem!!! Mēs nespējam valdīt platos smaidus, kuri paliek arvien platāki un platāki - mēs jājam ar ziloņiem, neticami!

Skats no ziloņa muguras (Photo by LL-travel)

Brauciens ir patiešām interesants - ziloņu meitene mūs ved pa kalniem un lejām, caur džungļiem un nelielām upītēm. Ziloņa saimnieks nokāpj lejā un piedāvā mūs nofotogrāfēt. Visu turpmāko ceļu viņš mums skraida visapkārt un nepārtraukti iemūžina mūsu sajūsmu par Nīmvonu. Tiek fotogrāfēts arī ūdens, koki u.t.t. :D

Izjādē ar ziloni (Photo by LL-travel)

Izjādē ar ziloni (Photo by LL-travel)

Izjādē ar ziloni (Photo by LL-travel)

Mūsu ziloņu meitene ir ļoti ēdelīga - ik pa brīdim kaut kur piestāj, norauj kādas lapas un uzēd. Ziloņa saimnieks vada Nīmvonu ar dažādiem rūcieniem un kunkstiem - izklausās smieklīgi, bet Nīmvona viņu saprot un turpina ceļu joprojām gremojot. Skatos, ka uz citiem ziloņiem saimnieka vietā sēž tūristi - ārpus segliem. Man kaut kā bail, Lindai tāpat, tāpēc paliekam nu jau ērtajos seglos. Vienu brīdi Nīmvona saniķojas un sāk rūkt, viss ķermenis no rūciena dreb kopā ar mums :) Un ar snuķi palaiž pūtienu tā, ka zeme un lapas uz visām pusēm šķīst :) Tomēr niķis ātri vien pāriet un turpinām doties tālāk. Citi ziloņi saniķojās tiktāl, ka sāka taurēt - neiedomājami skaļš troksnis :) Saimnieks saka, vai tiešām nevēlamies sēdēt uz ziloņa kakla? Ok, kad tad, ja ne tagad - neveikli mēģinu pārsēsties no segliem uz kakla. Tiiik forši, vienreizēja sajūta! Bet ērti gan nebija :)

Izjādē ar ziloni (Photo by LL-travel)

Ziloņu meitenes āda ir asa, tāpēc, ka to klāj diezgan asi sari, austiņas plīvo vējā, snuķis meklē gardumus. Pasakaini, abas ar Lindu esam septītajās debesīs :) Diemžēl mūsu brauciens tuvojas beigām. Nokāpjam no mūsu ziloņu meitenes un dodamies uz ziloņu "ēdamistabu". Mums tiek iedoti vairāki ķekari ar banāniem, kurus dot ziloņiem. Nīmvona banānus ņem maigi jo maigi, neticami, ka tik liels snuķis var būt tik maigs. Kā jau teicu - apetīte mūsu ziloņu meitenei ir ļoti laba - tā mēģina izraut banānus nevis pa vienam, bet visu ķekaru uzreiz :)

Pabarojam meiteni, uzņemam kārtējās bildes un dodamies uz vietu, kur varēs peldēties. Diemžēl pašas nepiedalījāmies, jo peldkostīmi tika nodoti veļas mazgātavā, taču skatīties arī bija ļoti interesanti. Mūsu Nīmvona praktiski visu laikus sēdēja zem ūdens - varēja redzēt, cik ļoti viņai patīk! Ziloņu mazgāšana gan ir simboliska - tiek piešķirta birste un tad nu paberzē to ziloni :) Pēc komandas ziloņi uzšļāc tūristiem virsū ūdeni.

Franču pāris mazgājās kopā ar ziloni (Photo by LL-travel)

Nīmvona ņurko kopā ar savu saimnieku (Photo by LL-travel)

Lieliska izklaide pat tikai skatoties!

Pēc peldes savācāmies pikapā - visi no mūsu pikapa bija ļoti apmierināti ar šo izklaidi ar ziloņiem! Vēl pēdējais skatiens ziloņu virzienā un dodamies prom!

Pie ziloņiem (Photo by LL-travel)

Atgriežoties mūsu Lonely Beach rajonā izdomājām aiziet paskatīties, kāda tad izskatās pati pludmale :D Nemaz tik vienkārši pie tās pludmales nevar tikt - visur sabūvētas viesnīcas un caur viesnīcām iet nedrīkst, ja tur nedzīvo.

Palmas (Photo by LL-travel)

Pēc kādas mazliet garākas pastaigas gan atrodam spraudziņu, pa kuru tikt uz pludmali. Pati pludmales zona ir ļoti šaura, bet sauļoties un paspēlēt bumbu gan tas netraucē.

Pludmalē (Photo by LL-travel)

Mēs mazliet pavērojam apkārtni un interesantos tūristus, nolemjam doties paēst.

Dodoties atpakaļ uz mūsu rajonu ieraugām bariņu ar cilvēkiem. Aizejam paskatīties un tur vesels bars ar pērtiķēniem, kuri iznākuši no džungļiem :)

Pērtiķi uz Koh Chang salas (Photo by LL-travel)

Pērtiķi uz Koh Chang salas (Photo by LL-travel)

Pērtiķi uz Koh Chang salas (Photo by LL-travel)

Vienam pat kafiju sagribējās :)

Pirms dodamies ēst, aizejam pie mūsu tūrisma aģentūras sievietes un nopērkam biļetes rītdienai uz Pattaya. Tik ērti - mūs savāks šeit pat un Pattaya izlaidīs pie mūsu vēlamās viesnīcas.

Savā rajonā atrodam burvīgu ēstuvi mūsu rajonā - skaistu namiņu, kurā uz neliela paaugstinājuma ir sadalītas zonas, kuras pilnas ar spilveniem uz kuriem sēdēt un galdiņš. Man gan parasti liekas neērti sēdēt praktiski uz zemes un ēst, bet bija tomēr ļoti forši, jo bijām divatā un vietas bija daudz.

Ehhh, svētlaime - esi izgūlies skaistā vietā, visapkārt koki caur kuriem spīd bungalo jumtiņi, dzer aukstu kokteili... Ēdieni tiek gatavoti kaut kur lejā - tos uzvelk augšā uz ēstuvi par vienkāršu grozu :) Ēdiens patiesi gards!

Aizgājām savākt savas izmazgātās drēbes - tīras un smaržīgas :) Pa ceļam pamanījām kādu jauku degvielas uzpildes staciju :)

Degvielas uzpildes stacija (Photo by LL-travel)

Jau palēnām iestājas tumsa. To izmantojam, lai šopingotu :) Beidzot iegādājamies pirmās harēmas bikses - tās te ir daudz, liela izvēle un maksā smieklīgi - maz apmēram LVL 3! Apmeklējam arī kādu stendiņu pie kura nepārtraukti veidojas rinda - kāda sieviete taisa svaigos kokteiļus un pankūkas ar dažādiem pildījumiem. Baudot kokteili varēja saprast, kāpēc tādas rindas - šiem kokteiļiem netiek pievienot cukurs/sīrups, tie ir dabiski garšīgi! Lai gan pierasts pie ļoti saldajiem kokteiļiem, šis ir tiešām atspirdzinošs!

Ar pilniem vēderiem dodamies uz hosteli, lai dotos pie miera :)

Mūsu ziloņmeitenes Nīmvonas acs (Photo by LL-travel)

-------------------------------------------------------------------------------------------

Koh Chang hosteļa reģistrācijas anketa