Nākamajā rītā ceļamies agri, jo jādodas uz salu - Koh Rong Samloem (meklējot pareizo salas nosaukumu, atradu, ka tā izskatās pēc cilvēka sejas profila :))
Koh Rong Samloem (Print screen from google maps)
Nakts nebiju gluži mierīga, jo kā jau paredzējām, esam mazliet apdegušas :) Plus visu nakti bija pamatīgs lietus. Paskatoties pa logu ir sajūta, ka esam Latvijā kādā pavisam nejaukā, lietainā rudens dienā... Joprojām turpina smidzināt! Mums par lielu pārsteigumu, šoreiz busiņš, kas vedīs mūs uz piestātni, nemaz nekavējās un dzirdam klauvējienu pie durvīm pirms esam sagatavojušās. Fiksi paķeram mantas un lecam busiņā, kurā jau ir pāris jaunieši. Pa ceļam busiņš savāc vēl pāris jauniešus, sākam justies kā siļķes mucā :D Pieturam kādā vietā - šoferis saka, ka varam paēst brokastis, tās esot cenā. Izvēle bagātīgi plaša - bagete ar divu veidu džemiem :) Garšīgi, kad vēders pieprasa brokastis! Paēdušas vērojam nelielo ieliņu - joprojām līst, mūki staigā apkārt pa mājām ar oranžiem lietussargiem, vācot ziedojumus savās tarbās... Drīz sarodas vēl pāris cilvēki un pēc kādas pusstundas braucam uz piestātni. Piestātnē viss notiek fiksi, mums tiek ierādīts kuģītis un varam kāpt virsū. Iekāpjam vienas no pēdējām, pie galda vietas vairs nav, sēžam maliņā. Uzsākam peldi uz salu. Laiks nedomā uzlaboties, visu laiku smidzina un līcī ūdens izskatās nemierīgs un šūpo kuģīti uz visām pusēm - labi, ka mums nav jūras slimība :) Brīžiem laivu sašūpo tā, ka mums malā sēdošajiem tiek pamatīga šalts ar ūdeni - sāk palikt ļoti auksti. Apkalpe apžēlojas par mums un pārliek pāri malām brezentu, lai nešļakstās. Ok, vairs nešļakstās, bet redzēt arī neko nevar :) Brauciens šķiet bezgalīgs, bet tomēr pēc kādām 2h beidzot redzam salas aprises.
Koh Rong Samloem (Photo by LL-travel)
Neizskatās pēc paradīzes, bet šobrīd galvenais šķiet tikt uz sauszemes. Tikšana ārā no kuģīša gan nav viegla - ūdens līmenis ir zems, piestātne ir augsta, kuģītis netiek pietauvots, tā nu šūpojās šurpu turpu. Esmu 100% pārliecināta, ka vienai no mums ir jāiekrīt ūdenī, jo izskatās pārāk neticami, ka varēšu tikt augšā. Manas domas nepiepildījās, gandrīz četrrāpus, bet abas esam augšā :D Draņķīgā laika dēļ neko spīdoši šeit neizskatās... Nokāpjam no piestātnes un sekojot jauniešu bariņam paejam zem kādas nojumes. Jaunieši pasūta ēdienu un aliņus. Mēs sekojam piemēram, lai gan nekas neliecina, ka te būtu kafejnīca vai kas līdzīgs. Ēdiens tomēr garšīgs, bet cenu no mums pieprasa gandrīz 2x augstāku, kā vidusmērā cenai jābūt. Tā kā ēdienkartes nav, par cenu strīdēties nav vērts - samaksājam un dodamies uz mums ierādīto bungalo.
Skats no mūsu bungalo (Photo by LL-travel)
Nekad nav nācies nakšņot bungalo, tāpēc nav ar ko salīdzināt, bet šis šķita patiešām jauks! Ir neliels balkons/priekšnams, guļamistaba, kurā ir divas gultas ar moskītu tīkliem (vairāk mēbeļu nav) + tualete, kurā ir normāls pods, izlietne un duša. Problēma tikai viena - ūdens ir tikai auksts! Ja būtu saulaina diena, tad nav problēmu, bet šādā drēgnā dienā - brrr... Un jā - vakaros nav elektrības, tā parādās tikai noteiktās diennakts stundās.
Uz Koh Rong Samloem salas (Photo by LL-travel)
Uz Koh Rong Samloem salas (Photo by LL-travel)
Noliekam mantas un dodamies nelielā pastaigā! Aizejam uz nojumi un prasām kādai sievietei, kā var tikt uz salas otru pusi (Miks ar Zani ieteica, ka tur esot forša atpūtas vietiņa un pludmale). Sieviete saka, ka nezina ceļu, bet caur mežu/džungļiem neiesaka iet - esot visādi zvēri. Ok, nolemjam atrast pašas saviem spēkiem. Pludmales krastā var redzēt simtiem mazu, mazu uzrušinātu čupiņu. Sākumā nesaprotam, kas tas ir, kad pēkšņi pamanām mazu, mazu krabīti, kas zibenīgi skrien un fiksi ierokas smiltīs! Paspēju krabīti iemūžināt! Un ūdenī ir kaut kādi veidojumi, kurus nosaucām par smadzenītēm :) Joprojām nezinu, kas tie tādi bija, bet tie arī bija simtiem - pieļauju, ka arī kādu dzīvnieku mājvietas.
Smadzenītes un krabītis (Photo by LL-travel)
Mēģinām tajos nekāpt iekšā, bet bakstot ar koku tie izšķīst - parastas smiltis! Ja kāds var mūs apgaismot, kam tās aliņas ir - droši! :)
Ejam pa pludmales ūdeņiem, diezgan lielu gabalu. Parādās vēl pāris bungalo - šie jau šikāki, no kārtīgiem dēļiem, modernām stikla durvīm. Paejot vēl kādu gabaliņu, nolemjam iet džungļos. Atrodam kādu mazu taciņu, kas mazliet vēlāk sāk pārvērsties par pavisam normāla izmēra taciņu. Kad pamanām ceļā tiltiņu, sieviešu intuīcija saka, ka esam uz pareizā ceļa, lai nokļūtu salas otrā pusē! Esam jau kādu laiciņu soļojušas, kad pamanu "mīnu". Saku Lindai, ka šīs govis gan tādas pamatīgas, jo "mīnas" lielākas kā Latvijā. Pāris sekundes vēlāk sapratām, ka govis te nebija pie vainas - ieraugām veselu baru ūdens bifeļu!
Ūdens bifeļi atpūšas (Photo by LL-travel)
Ūdens bifelis (Photo by LL-travel)
Paliek neomulīgi, jo visi pavērš acis uz mums. Kamēr es mēģinu noķert kādu kadru, Linda jau steidzīgā gaitā pazūd tālāk pa taciņu. Es ātri vien viņai pievienojos :D
Turpinām ceļu bez glūnošiem ūdens bifeļiem... Kad esam jau kādas 10-15minūtes nogājušas, sāk šķist, ka neejam pareizi, jo nekas neliecina, ka tuvojās kāda pludmale! Te pēkšņi mūs pārsteidz pretim skrienoši divi suņi - nav tā labākā sabiedrība :) Par laimi suņi ir miermīlīgi un drīz vien parādās arī suņu saimnieks - baltais cilvēks. Prasām, vai līdz pludmalei vēl tālu? Nē, pēc 5-10 minūtēm būsim klāt. Nu jau sirds mierīga un braši soļojam tālāk. Patiešām - drīz jau redzam pludmales aprises. Pludmale patiešām skaista, lai gan sliktā laika dēļ nešķiet, ka būtu kas īpašs.
Salas otrā pusē (Photo by LL-trvel)
Mazliet pastaigājam pa ūdeni, tālumā pāris cilvēki peldas. Nolemjam aiziet uz kafejnīcu, kas atrodas turpat blakus. Bārā strādā divi baltie cilvēki :) Pasūtām dzeramos un dodamies pasēdēt.
Atpūtas vietiņa uz salas (Photo by LL-travel)
Vietiņa patiešām jauka, cilvēku gan praktiski nav. Kādu laiciņu laiski pasēžam baudot dzērienus, bet jau drīz sākam soļot atpakaļ uz bungalo - drīz jau satumsīs, negribās pa tumsu brist caur džungļiem! Atpakaļ ceļš šķiet daudz īsāks, lēnām sāk satumst. Šķiet, ka visapkārt tūkstošiem cikādes, jo skaņa hipnotizējošu skaļa un griezīgi spalga, pēc kāda laika šķiet, ka galva uzsprāgs :)
Ejot garām jau iepriekš zināmajiem ūdens bifeļiem, gaita būtiski paātrinās :D Drīz jau esam atpakaļ mūsu pludmalē! Lēnām saule pazūd džungļos...
Saule riet (Photo by LL-travel)
Nolemjam iekārtoties bungalo pirms pazūd elektrība - kārtīgi sabāžam moskītu tīkla brīvās malas zem matrača, lai nav nevienas spraugas. Tas, lai naktī kādam neaicinātam viesim neienāktu prātā nāk ciemos. Ielienu gultā un jūtos kā princese, kura guļ ar baldahīnu pārklātā gultā :)
Skats no manas princešu gultas (Photo by LL-travel)
Sēžam un gaidām pilnīgu tumsu. Kāpēc? Jo Miks un Zane mums pastāstīja, ka pilnīgā tumsā ejot pa ūdeni, tas mirdz! Un mirdzošu ūdeni gribam redzēt savām acīm!!!
Tumsa iestājas ātri, vēl mazliet pagaidām, lai tumsa nostabilizējas un dodamies uz pludmali. Ārā patiešām tumšs, kaut kāda gaisma spīd no piestātnes un no mūsu bungalo. Kabatā telefons ar lukturīti, lai nelauztu kaklu. Pa pavisam neilgu laiciņu ir noticis pamatīgs bēgums - ūdens atkāpies vairākus metrus no krasta, pa kuru pavisam nesen vēl staigājām, kādus 10metrus noteikti, ja ne visus 20m! Pludmali klāj mums jau pazīstamās krabju aliņas - kā nosēts, kāju nevar pie zemes pielikt tām neuzkāpjot! Beidzot esam ūdenī, ejam tālāk no bungalo, lai gaisma nespīd. Staigājam kādas 15minūtes meklējot mirdzošo ūdeni, bet nekā... Jau iestājas bezcerība - nav lemts! Vēl kādu gabaliņu paejam un nolemjam doties uz bungalo gulēt. Te pēkšņi Linda saka - IIIIRRRRR!!! Un aktīvi šļakstina kājas! Skatos un neko neredzu... Sāku arī es šļakstīties un jā - ūdens sāk mirdzēt! Desmitiem mazu gaismas mirgulīšu! Jo aktīvāk šļakstinās, jo vairāk un spožāki tie ir - nu pasakaini skaisti! Diemžēl iemūžināt mums nesanāk, bet internetā atradu, kā apmēram tas izskatījās - tās gaismiņas nav no zibspuldzes vai ūdens atspīdumiem, bet gan mirdzošais ūdens, kurš pavisam vienkārši izskaidrojams ar luminiscējošiemplanktoniem :)
Luminiscējošie planktoni (bilde no www.google.com plašumiem)
Luminiscējošie planktoni (bilde no www.google.com plašumiem)
Kādu laiku šļakstināmies kā mazi bērni un priecājamies, šķiet, ka visu nakti varētu pavadīt mirdzošajās gaismiņās. Tomēr pēc kāda laika nogurstam un ar platiem smaidiem dodamies uz bungalo - iesim gulēt! Pieejot pie durvīm, mums "uzbrūk" kāds lidojošs lielizmēra kukainis. Kā lieku atslēgu slēdzenē, tā viņš atkal klāt - tā nu mēs spiegdamas un lēkādamas mēģinām atgaiņāt to :) Pēc neilga laiciņa tas izdodas un smiedamās dodamies gulēt :D -------------------------------------------------------------------------------------------
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru