Nākamajā rītā pieceļamies… ap 11tiem :D Tas gluži nebija mūsu plānā, turklāt gulta bija tik neērta, ka joprojām nesaprotu KĀ tajā vispār tik ilgi var nogulēt??? Lai nu kā, mums ir dikti maz laika, tāpēc fiksi sakārtojam somas un savācam istabu. Kamēr mālējos, Jānis noskrien uz pirmā stāva beķereju un paņem super gardas un tikko ceptas smalkmaizītes. Aizņemas no kopējās virtuves elektrisko tējkannu un krūzītes un mēs sataisām 3in1 “supergardo” kafiju :) Ehhh, tik vienkāršas, bet gardas brokastis!
Pulkstenis gandrīz 12:00, tāpēc atstājam viesnīcas atslēgas un raitā solī dodamies uz autoostu. Mūsu šīs dienas plāns ir apmeklēt Traķu ezerpili. Autoostā nopērkam biļetes (6Lt / 1,74€) un jau drīz dodamies uz vajadzīgo platformu. Pēc vietām autobusā neviens nesēž + vairāki cilvēki stāv kājās. Mēs dabūjām, kur piesist dupšus, lai gan kopā sēdēt nesanāca. Autobuss līdz Traķiem brauc ~30min. Laiks pagāja ātri, izkāpjam no autobusa un jau dodamies ezerpils virzienā. Jāsaka, ka no autoostas līdz pilij ir krietns gabaliņš, gājām arī apmēram 30min. Ceļmalās daudzas automašīnas arī ar LV numuriem :) Kad parādās suvenīru kioski, saprotam, ka esam klāt! Un tā arī ir - redzam Traķu ezerpili.
Traķu ezerpils
Lai līdz pilij nokļūtu, ir jāšķērso divi tiltiņi. Tā kā laiks ir supersilts, tad ezerā ir gan kuģīši, gan laivas gan tie kājminamie peldošie aparāti :D (nezinu, kā tos sauc - pa Rīgas kanālu arī tādi braukā!). Pie Traķu pils kases ir gara rinda. Kamēr gaidām, redzu, ka studentiem biļete gandrīz uz pusi lētāka. Jānis saka, ka viņam ir līdzi vecā studentu apliecība, man nav. Viņš mēģināšot :D Pieiet pie kases, prasa divas studentu biļetes, kasiere paprasa apliecību un viņš parāda savu. Pretī saņem divas studentu biļetes :D Un vienu biļeti fotoaparātam (nezinu vai bija jēga to pirkt, jo neviens neko nepārbaudīja, bet sirdsmieram nopirkām). Tā nu sākām staigāt pa pili. Tur nav daudz ko stāstīt, tāpēc pāris bildes :)
Traķu ezerpilī
Traķu ezerpilī
Traķu ezerpilī Jānis iemēģināja roku loku šaušanā
Traķu ezerpilī
Traķu ezerpilī
Traķu ezerpilī
Traķu ezerpilī
Traķu ezerpilī
Traķu ezerpilī
Novazājāmies pa pili vairāk kā 2h, uz beigām pa muzeju telpām jau gājām iešanas pēc, nevis tāpēc, ka interesanti. Nolēmām, ka nav ko mocīties, dosimies atpakaļ uz Viļņu! Suvenīru bodēs nopirkām magnētiņu (ieradums, kura dēļ ledusskapim reizi pa reizei mēdz nolūst durvis :)). Atpakaļceļā domājam doties ko ieēst. Ieejam vienā no pirmajām kafejnīcām. Sēžam ārā pie galdiņa, neviens kā nenāk, tā nenāk. Jānis ieiet iekšā un noskaidro, ka jāgaida uz ēdienu gandrīz stunda. Lai arī mums nekur nav jāsteidzas tomēr tik ilgi negribam gaidīt. Ejam tomēr uz autoostu, pa ceļam ieejam Maximā pēc saldējuma! Mums paveicies - autoostā stāv mikriņš, kurš dodas uz Viļņu, tā nu mēs ieņemam pēdējās brīvās vietas un braucam atpakaļ uz galvaspilsētu.
Esam atpakaļ Viļņā! Pirmais plāns - paēst, jo vēderi tukši. Saku Jānim, ka blakus autoostai bija Čilli Pica, bet viņam negribās tur iet. Nu neko - ejam staigāties un meklēt ko labāku. Nostaigājām gandrīz stundu, apmaldījāmies un neko labāku neatradām - beigās iegājām Čilli Picā :D Paēdām super garšīgi, turklāt pa TV rādīja kādu Dinamo spēli :D Kopā ar vietējo aliņu bija ideāla kombinācija! Kad bijām kārtīgi paēduši, devāmies atpakaļ uz autoostu, tur otrajā stāvā ir veikals, kurā nopirkām pāris vietējās šokolādes un aliņus, lai notērētu pēdējos litus :) Un tad arī uzreiz devāmies uz autobusu, kurš jau bija klāt. Lai gan pērkot biļetes nebija izdevies nopirkt biļetes blakus, tomēr ar kādu laipnu meiteni mums izdevās sarunāt vietas blakus un jau pavisam drīz devāmies atpakaļ uz mājām.
Traķu ezerpils
Žēl, ka daudz ko nepaspējām, taču noteikti vēl atgriezīsimies :)
Mazliet savādāks bloga ieraksts, jo šajā divu dienu atpūtas braucienā nedevos ar Lindu (piekāsu draugu :)), bet ar vīriešcilvēku vārdā Jānis :)
Internetā atradu neticamu akciju - biļetes uz Viļņu tikai par 0,29€. Nē, nē - Tu nepārskatījies, patiešām par 0,29€! Nu sakiet - kā lai par tādu smieklu naudu nebrauc??? Nopirku biļetes sev un Jānim, kopā samaksāju 1,16€ (joprojām nespēju nesmieties par šo smiekla naudu :)). Kad biļetes bija kabatā, meklēju viesnīcu pēc principa “jo tuvāk vecpilsētai un lētāk, jo labāk”. Tā nu izvēle krita uz “Pylimo svečių namai” (google tulkotājs saka, ka “Krastmalas viesu nams”). Viena nakts diviem cilvēkiem - 100Lt (29€).
Tā nu agrā 12. septembra rītā ar privāto taxi (lasi - Jāņa mammu) devāmies uz autoostu, lai jau drīz ieņemtu vietas autobusā. Tiešām neticēju, ka ņems mūsu superlētās biļetes, bet ņēma :D Autobuss 07:03 izbrauc no autoostas un dodamies Viļņas virzienā. Kā jau iepriekš Tallinas braucienā, arī šoreiz slavēju Lux Express autobusus (visas ērtības var izpētīt linkā :)) Kopā jābrauc 4h, kuras paiet patiešām ātri, 2as filmas, karstā šokolāde un jau esam Viļņā!
Mūsu pirmais plāns ir izmainīt naudu, ko izdarām turpat autoostā esošajā bankā. Kurss labāks kā LV un bija ļoti OK salīdzinot ar pārējiem maiņas punktiem, kuriem gājām garām. Nauda kabatā, aizejam uz autoostas WC (1Lt / 0,29€) un tad dodamies paēst. Biju kādā no latviešu aprakstiem izlasījusi, ka netālu no autoostas ir necila kafejnīca, kurā varot dabūt vienus no lētākajiem un nebūt sliktākajiem cepelīniem. Uz to arī dodamies - ar google maps palīdzību zināju kur un kā jāiet un drīz jau esam kafejnīcā. Kafejnīca patiešām necila, bet cepelīni patiešām gardi. Pasūtījām 2as porcijas ar cepelīniem (katrā porcijā divi cepelīni), 0,5l alu un 0.5l kvasu, kopā samaksājām 24,80Lt / 7,19€. Bija patiešām garšīgi, ja vēl vēders pavisam tukšs… Labi paēduši devāmies atpakaļ uz autoostu uz blakus esošo sabiedriskā transporta pieturu, jo mūsu pirmais plāns ir tikt uz Viļņas televīzijas torni. Biju jau iepriekš izpētījusi, ka uz to visērtāk var tikt ar 16. trolejbusu un 54. autobusu. Biju plānojusi, ka brauksim ar trolejbusu, jo tie iet biežāk, bet uzreiz piebrauca 54. autobuss, tāpēc kāpām iekšā. Vēl drošības pēc pajautājām šoferim, vai brauc gar TV torni un saņemot apstiprinošu galvas mājienu, pērkam biļetes (3,50Lt / 1,01€ viens brauciens vienam cilvēkam - viņiem ir arī e-taloni, kuri sanāk lētāk, bet tā kā nesapratu sistēmu, tad plānotajiem diviem braucieniem nolēmām pirkt biļetes pa dārgo pie vadītāja un turpat kompostrēt). Ieņemam labākās vietas un braucam. Man pierakstīts pieturas nosaukums, kurā jākāpj ārā, tā braucam droši. Pēc kādām 20min jau tālumā redzam TV torni, tad jau drīz būsim klāt! Braucam, braucam… pazaudējām torni :D Kad vēl 10min aktīvi meklējam pa autobusa logu pazudušo TV torni, saprotam, ka esam aizbraukuši garām… Njā, mana pierakstītā pietura ir 16. trolejbusam, nekur nav teikts, ka autobuss piestāj tāda paša nosaukuma pieturā. Sākas pirmais kašķis :D Kamēr izkašķējamies un pūšamies, esam galapunktā! Kāpjam ārā un dodamies uz sākuma pieturu. Pieturā jautājam tantēm, kurā pieturā tad īsti jākāpj ārā, viena nosauc pieturas nosaukumu, kuru arī mēģinām iegaumēt. Nu jau kašķis pagaisis, kāpjam tajā pašā autobusā iekšā, pie tā paša vadītāja nopērkam biļetes, turpat kompostrējam un apsēžamies arī turpat, kur iepriekš :D Nu esam mazliet gudrāki, pētām apkārtni 2x ciešāk un drīz jau atkal redzam TV torni. Neizlaižam to no acīm, un kad vajadzīgā pietura ir klāt, spiežoties starp cilvēkiem, kāpjam ārā! Jā - tornis tepat blakus pie daudzstāvu mājām. Drošības pēc kādam tantukam paprasām taisnāko ceļu, kuru viņa arī parāda. Jipiii, beidzot esam pie TV torņa.
Viļņas televīzijas tornis
Ejam iekšā ēkā, pie kases lodziņa nopērkam biļetes (21Lt / 6,09€ viena biļete), Jānis noliek somu skapītī (ar mugursomām nevar braukt augšā) un dodamies uz liftu. Šeit praktiski nav neviena cilvēka… tāpat kā Rīgas TV tornī (savukārt Tallinā vairāk kā 1h gaidījām rindā, cilvēku bija ĻOTI daudz). Kāpjam liftā un pēc pāris nelabumu sekundēm esam augšā. Tornis ir 326.47m augsts, skatu platforma atrodas 165m augstumā, tur atrodas arī restorāns “Paukščių takas” (Piena ceļš), kura atrodas uz rotējošas platformas.
Restorānā “Paukščių takas”
Platforma ~55min laikā veic pilnu apli. Sākumā vienkārši staigājām apkārt, skati patiešām burvīgi! Baigās tomēr apsēdāmies pie galdiņa, pasūtījām alu un saldējuma kokteili (kopā 14Lt / 4,06€) un baudījām skatus nesteidzoties.
Skats no Viļņas TV torņa
Skats no Viļņas TV torņa
Skats no Viļņas TV torņa
Skats no Viļņas TV torņa
Baudot skatus un dzeramos, veicām gandrīz pilnu apli! Krietni aizkavējušies, beidzot devāmies prom! Apakšējā stāvā ir neliela izstāde, ko arī fiksi apskatījām. Paņēmām Jāņa mugursomu un devāmies prom. Pie TV torņa zālienā atrodas dažādu gadu TV un radio antenas, tās arī apskatījām.
Dodoties uz pieturu, satiekam to pašu tantiņu, kurai prasījām ceļu, vēlreiz pasakām paldies un mazliet aprunājāmies - lika nodot sveicienu Rīgai :)
Kāpjam iekšā transportā un pēc nepilnas pusstundas esam atpakaļ centrā! Tagad plāns ir doties uz viesnīcu nolikt mantas un doties pilsētas apskatē. Līdz viesnīcai jāiet kādas 15min. Pa ceļam vēl ieejam veikalā paķert ko uzkožamu un dzeramu un esam pie viesnīcas. Samaksājam un varam doties uz numuriņu. Tas ir vienkāršs, bet ļoti smuks - viss tīrs un solīds, mūsdienīgas mēbeles, neliels TV, gaiša vannas istaba, tiešām nevar sūdzēties. Ja ļoooti piekasās, tad gulta ir pārāk mīksta - pliks porolons, bez atsperēm. Kā sēdies, tā vismaz 30cm zemāk :D Noliekam mantas, uzkožam nopirktās picas maizītes un dodamies uz netālu esošo Genocīda (KGB) muzeju. Tā kā esam stundu pirms aizvēršanas, tad daudz laika mums nav. Nopērkam biļetes (6Lt / 1,74€ katram), nekādus gidus, audio gidus u.t.t. neņemam, paši visu apskatīsim un izlasīsim, turklāt man ir līdzi staigājoša enciklopēdija, kas par Genocīdu zina visu, ko vajag zināt man, turklāt Jānis nesen bija arī Stūra mājā (mūsu KGB muzejā), tāpēc viss vēl svaigi atmiņā. Vispirms dodamies uz baisāko muzeja vietu - pagrabiem. Protams, ka vieta baisa, kameras arī… Bija arī telpa ar stikla grīdu, kurā bija interesanta izstāde, tāpat otrajā stāvā bija dažās izstādes saistītas ar KGB, izsūtītajiem u.t.t. Liekas mazliet muļķīgi teikt, ka muzejs patika, bet tā patiešām bija - man bija interesanti, par Jāni nemaz nerunājot. Pagrabs atstāts maksimāli autentisks, bet izstāžu telpas ļoti modernā stilā iekārtotas, patiešām interesanti! Īsi pirms muzeja aizvēršanas dodamie prom. Blakus muzejam ir kāds skaists laukums ar soliņiem (Lukiškių aikštė), kurā mazliet atpūtinām kājas. Pēc tam dodamies uz blakus esošo baznīcu (Sv. Apastalu Pilypo ir Jokubo baznycia), kuru renovē.
Sv. Apastalu Pilypo ir Jokubo baznycia
Redzam, ka iekšā iet cilvēki, ieiesim mēs arī. Mazliet pavērām durvis, tur pilna baznīca. Sabijos, ka varbūt kādi svētki, tā nu iekšā tomēr neiegājām :D Pastaigājāmies apkārt, pa krastmalu, pa visādām ieliņām, iegājām paēst (McDonald`s, divi lielie komplekti 30.90Lt / 8,96€). Turpinājām staigāt pa vecpilsētu, nebija konkrēts maršruts, vienkārši baudījām skatus.
Kinoteātris Viļņas ielās
Nejauši nonācām Katedrāles laukumā - pilns ar cilvēkiem, laukumā skaisti dzied kāda jauna meitene, puikas braukā ar skrituļdēļiem, uz trepēm sasēduši cilvēki - forša noskaņa. Dodamies tālāk līdz ieraugām Gediminas torni/pili. Sāk jau tumst, tāpēc domājam, ka tur viss ciet, bet vismaz garām noiesim. Izrādās, ka vārtiņi ir vaļā un pie torņa var tikt, tikai jākāpj stāvā kalnā! Kājas jau sāp no staigāšanas, bet saņemamies un drīz jau esam augšā. Pats tornis gan ciet, bet skati no augšas ir patiešām burvīgi skaisti!
Skats no Gediminas torņa
Skats no Gediminas torņa
Skats no Gediminas torņa
Skats no Gediminas torņa
Skats no Gediminas torņa
Skats no Gediminas torņa
Sagaidījuši tumsu pie paša Gediminas torņa, dodamies lejā. Apgaismojums švaks, var lauzt kaklu ejot lejā pa bruģēto taciņu :D Vēl kādu stundu apskatām pilsētu, līdz nolemjam, ka īsti vairs nav spēka - čāposim atpakaļ uz viesnīcu! Pa ceļam atkal ieejam veikalā paņemt svētku vakariņas - šampanieti, zemenes u.c. gastronomiskās izvirtības romantiskam vakaram :D Bezspēkā tiekam istabiņā…
Mazgājoties dušā atklājas, ka ūdens īsti netek lejā, knapi paspēju noskaloties, lai ūdens nebūtu nopludinājis visu vannas istabu. Nododu savu sūdzību Jānim un viņš ar manu manikīra komplektu šo problēmu atrisina pāris minūšu laikā :D
Taču verot vaļā šampanieša pudeli viņam tik ļoti neveicās - laikam pa ceļam bija dikti sakratījies un tā nu ar šampanieti tika iesvētīta gan gulta gan arī paklājs (sivēni :)). Tā nu nobaudījuši gardās vakariņas, paskatījušies pāris vietējos kanālus, devāmies gulēt!
Suvenīru bodēs nopirkām magnētiņu (ieradums, kura dēļ ledusskapim reizi pa reizei mēdz nolūst durvis :)). Atpakaļceļā domājam doties ko ieēst. Ieejam vienā no pirmajām kafejnīcām. Sēžam ārā pie galdiņa, neviens kā nenāk, tā nenāk. Jānis ieiet iekšā un noskaidro, ka jāgaida uz ēdienu gandrīz stunda. Lai arī mums nekur nav jāsteidzas tomēr tik ilgi negribam gaidīt. Ejam tomēr uz autoostu, pa ceļam ieejam Maximā pēc saldējuma! Mums paveicies - autoostā stāv mikriņš, kurš dodas uz Viļņu, tā nu mēs ieņemam pēdējās brīvās vietas un braucam atpakaļ uz galvaspilsētu. 
