Līga un Linda ceļo: Pattaya

Rāda ziņas ar etiķeti Pattaya. Rādīt visas ziņas

trešdiena, 2013. gada 13. novembris

Atpakaļ Bangkokā

Nākamajā rītā sakrāmējam somas, lai izrakstītos no mūsu dzīvokļa. Esam mazliet apsteigušas grafiku, bet nolemjam labāk palikt Bangkok nekā Pattaya. Nonākam pie kantorīša, tur neviena nav - atkal jāgaida, jo jāatdod atslēgas un jāatgūst drošības nauda. Apsēžamies pie galda, kas laikam paredzēts durvju apsargiem, šie noskatās, bet neko nesaka. Interesanti pavērot, kā mājas iemītnieki sāk savu dienu - bērni formās dodas uz skolu, pieaugušie uz darbu, kāds izved suni pastaigā, kāds vienkārši dodas ikdienas gaitās. Izskatās, ka šādā daudzdzīvokļu mājā dzīvo diezgan turīgi iedzīvotāji, uz darbu visi dodas uzvalkos un kostīmos. Pēc apmēram 40 minūšu gaidīšanas, ierodas viesnīcas/dzīvokļa īpašnieks. Saņemam savu drošības naudu, atdodam atslēgas un izmantojam viņa laipnību - palūdzam viņam paskaidrot, kur jādodas, lai tiktu uz autobusa staciju. Viņš mums visu atkārto vismaz reizes 3 :D Sazīmē uz lapiņas karti un tajiešu valodā uzraksta tekstu uz kurieni mums jābrauc (lai šoferi zina). Viņu rakstība ir fantastiski skaista - glīti veidoti burti, rokraksts, šķiet, nemaz nevar būt neglīts :)

Sirsnīgi atvadāmies un dodamies ceļā tieši tā, kā mums teica. Un pareizi ir - ceļa galā ir liela šoseja, kur noķeram pikapu un dodamies uz autoostu. Pikapā ir vairāki vietējie - gan jau uz darbu brauc :)

Autoostā nopērkam pirmās biļetes uz Bangkok, jāgaida gan vēl kāda pusstunda. Braucot uz Bangkok, ir svarīgi zināt uz kuru autoostu nepieciešams nokļūt, jo viņiem ir vairākas lielās autoostas un pilsēta ir milzīga. Mēs iepriekšējā vakarā internetā atradām, ka mums vajag uz Ekkamai BTS station, tāpēc bez problēmām nopērkam pareizās biļetes. Braucienam jābūt apmēram 2h, bet beigās sanāca vairāk kā 3h. Mēs esam atvaļinājumā - mēs nesteidzamies :) Blakus autoostai ir skytrain, ar to braucam uz pieturu, kura atrodas vistuvāk mūsu iepriekšējā vakarā nobukotajai viesnīcai. Skytrain nu jau mums pazīstams un nekādas grūtības nesagādā, ātri vien nokļūstam vajadzīgajā vietā. Līdz viesnīcai gan vēl tāls ceļš, smagās somas liek par sevi manīt - pleci noberzti, ārā ļoti karsts + kā jau Bangkok, ir smogs, šķiet, ka pat grūti elpot! Viesnīcu atrodam bez problēmām! Šī mums tāda padārga viesnīca sanāca, bet ko var gribēt - galvaspilsēta taču! Numuriņš ir ļoti maziņš, bet skaists. Tiesa blakus ir dzelzceļa pārbrauktuve, no kuras ik pa brīdim ir uz nerviem krītoši signāli, caur logu redzama milzīga kustīga reklāma, kura tumsā "dedzina" acis un istabiņā ir seifs, ar kuru neprotam darboties :D
Mazliet atvelkam elpu un nolemjam braukt uz lielveikalu. Pie viesnīcas jau ir tuk-tuks, bet, protams, prasa astronomisku summu, vai arī piedāvā pa ceļam pievest pie kāda veikala (kurā, protams, kaut kas jānopērk!), tāpēc dodamies tālāk. Un jau pavisam drīz noķeram tuk-tuku un nokaulējam 3x mazāku cenu kā prasīja tuk-tuks pie viesnīcas :) Tuk-tuks mūs izlaiž kaut kur :) Blakus ir vairāki lielveikali, taču vispirms dodamies paēst, jo ar tukšu vēderu nekāds šopings nesanāk. Atrodam kādu necilu ēstuvi, kurā strādā viesmīlis/e ar nesaprotamu dzimumu - tā arī nesapratām vai vīrietis vai sieviete :D Ārpusē mēģinām saprast uz kuru pusi iet, kad pie mums pienāk kāds vietējais pāris un painteresējas no kurienes mēs esam, kāpēc atbraucām, ko jau esam redzējušas u.t.t. Intervija ielas malā :)
Tad atrodam Siam Center lielveikalu, ļoti krāšņs un arī dārgs veikals, toties te vismaz ir vēss :D Pretī Siam Center ir MBK Shopping Center, kuram ir kādi 7 stāvi. Pirms dodamies uz to, ieejam kādā mākslas galerijā, bet ilgi tur neuzkavējamies, jo neko interesantu neieraudzījām. MBK Shopping Center ir viss - elektronika, drēbes, ēstuves, kinoteātris un kas tik vēl ne, apmaldīties var :) Pie visām ieejas durvīm ir pārbaudes vārtiņi kā lidostās un apsargi pie tiem Viņi pārbauda, ja viņiem kas šķiet aizdomīgs, mēs nelikāmies aizdomīgas :) Vēl starp stāviem pie durvīm, kas ved uz liftiem ir formās tērpti vīri, kuri attaisa mums durvis, kā princesēm :) Pavadām vairākas stundas staigājot pa veikaliem līdz spēku izsīkumam, beigu beigās tā arī neko nenopirkām. Veikalā ir ļoti daudz tūristu - lielākoties aziāti, indieši. Un ļoti daudz musulmaņi, vīri savos turbānos un sievas melnajos paltrakos. Liftā redzēju kādu musulmanieti melnajā paltrakā, tikai acis var redzēt - augumā man mazliet virs nabas. Visu lifta braucienu viņas acis bija ieurbušās manī - baisi :D
Gribējām aiziet uz kādu kinofilmu, bet līdz mums interesējošam seansam bija ilgi jāgaida, tad nu padzērām Starbuck`s kafiju un devāmies atpakaļ uz viesnīcu. Nolēmām šeit atgriezties pirms došanās mājās.

No lielveikala bukleta - Prayer room (Photo by LL-travel)

Vietējā Coca-Cola (Photo by LL-travel)

Tikt uz viesnīcu nav vienkārši - parādot adresi tuk-tuki un taxi vienkārši atsaka vai arī piedāvā vest tikai par konkrētu summu. Sagaidām vairāk kā desmit atteikumus, kamēr izdodas tomēr kādu pierunāt. Pirmā lielā mācība - ņemt viesnīcu blakus skytrain, lai nebūtu šādu gadījumu!
Dodamies atpakaļ uz viesnīcu un nedarām neko :D Skatāmies MTV China un izdomājām vakariņas paēst tepat viesnīcā izmantojot apkalpošanu numurā. Izpētām ēdienkarti un izvēlamies vakariņas. Linda saka, ka jāzvana man. MAN - cilvēkam, kuram praktiski ir telefobija, nepatīk runāt pa telefonu, izvairos no telefonsarunām cik iespējams. Ok, piezvanu, nosaucu pasūtījumu un nesaprotu vai mani saprata, jo atbild tikai "ok", "aha", "ok". Taču pēc kādām 20 minūtēm klauvē pie durvīm un mūsu vakariņas ir klāt. Es kārtējo reizi paņēmu nūdeles (neko nevaru darīt - nu ļoooti gardas :)), Linda augļu plati. Pēc gardajām vakariņām uznāk miedziņš un dodamies gulēt!
-------------------------------------------------------------------------------------------

Pattaya - Ekamai (Bangkok) autobusa biļete (priekšpuse)

Pattaya - Ekamai (Bangkok) autobusa biļete (aizmugure)

otrdiena, 2013. gada 12. novembris

Tropiskais dārzs un transvestītu šovs

No rīta ceļamies un veikli sagatavojamies, lai dotos uz Nong Nooch Tropical Garden. Kā jau parasti - jāgaida pie viesnīcas, līdz mūs savāks busiņš. Kāds negaidīts pārsteigums - busiņš kavējas :D Ok, gaidām 10min... 20min... 40min... Lēnām pacietība zūd, aizejam uz mazo biroju, kur piereģistrējāmies, kad atbraucām. Tajā ir tikai kāda jauna sieviete - palūdzam viņai uzzvanīt uz tūrisma biroju un noskaidrot, kas par lietu. Diemžēl biroju neizdodas sazvanīt... Joprojām turpinām gaidīt! Pēc vairāk kā stundas BEIDZOT busiņš ir klāt - šoferis taisnojās, ka viņam esot iedota nepareiza adrese. Lai vai kā - beidzot varam doties, turklāt esam pilnīgi vienas visā mikriņā! Pa ceļam tomēr savācam kādu pensionāru pāri - tā jau man likās, ka mēs braucam uz pensionāru paradīzi :D

Kad esam pie tropiskā dārza - mums tiek dots brīvais laiks līdz nacionālajam šovam. Šķiet, ka kādas 2h. Parks ir patiešām burvīgs - ļoti skaisti iekārtots, lai to visu izstaigātu, diemžēl ar 2h ir krietni par maz, taču redzējām ļoti daudz. Sākumā gājām uz mini dārzu, kurā ir dažādi veidojumi no puķu podiem - izveidots patiešām skaisti!

Nong Nooch Tropical Garden (Photo by LL-travel)

Varēja arī nofotogrāfēties ar tīģeri (normāli sazāļots, šķiet, ka vispār neko nesaprata...) un ar papagaiļiem. Mēs nofočējām vienkārši no malas.

Nong Nooch Tropical Garden (Photo by LL-travel)

Parkā arī bija daudz dažādu dzīvnieku, kuri bija nevis dzīvi, bet no kaut kā izveidoti - arī interesanti.

Šeit lielākā daļa bija krievvalodīgie tūristi, kuriem ar pieklājības normām mazliet piekliboja, tāpēc centāmies maksimāli doties pretējos virzienos. Parka teritorijā bija arī mini zoodārzs - tajā bija ļoti eksotiski dzīvnieki, kā piemēram, vistas un ēzeļi :) Taču pats dārzs ar skaisti apcirptiem kokiem likās fantastiski skaists!

Nong Nooch Tropical Garden (Photo by LL-travel)

Drīz jau devāmies uz nacionālo šovu - uz to ir ļoti lielas rindas, knapi dabūjām vietiņu, kur dibenus piesist :) Šovs interesants - ar nacionālo mūziku, dejām, priekšnesumā tika apspēlēta arī muah thai boksa tēma un izmantoti arī ziloņi.

Nacionālais šovs Nong Nooch Tropical Garden (Photo by LL-travel)

Daudzi cilvēki nez kāpēc nesagaidot šova beigas jau devās projām...

Uzreiz pēc nacionālā šova devāmies uz ziloņu šovu. Šovā piedalījās gan lielie ziloņi, gan mazie baby elephants - tādi mīlulīši :) Ziloņu šovs bija patiešām interesants - ziloņi mina pedāļus trīsritenim, spēlēja bumbu, sita bumbu vārtos, spēlēja boulingu, grieza riņķus, zīmēja u.t.t.

Ziloņu šovs Nong Nooch Tropical Garden (Photo by LL-travel)

Tomēr galvā tāds pavisam nopietns jautājums - ar kādiem līdzekļiem tas tiek panākts... Protams, ka mēs arī "mocījām" ziloni jājot ar to, bet gribētos domāt, ka šis ir savādāk... Lai nu kā, visiem citiem šovs ļoti patika, ziloņus varēja arī barot nopērkot banānu ķekaru, varēja arī fotogrāfēties ar ziloņiem (divi ziloņi savieno snuķus un cilvēks sēž uz tiem vai vienkārši ar snuķi apķer cilvēku un paceļ gaisā).

Pēc šova mums vajadzēja doties prom. Mūsu tūrē ietilpa aizvešana atpakaļ uz viesnīcu, bet palūdzām šoferim, vai nevar mūs aizvest uz centru. Viņš sarunāja kādu citu lielā autobusa šoferi, ka izlaidīs mūs centrā. Tā nu kāpjam lielajā autobusā, kurā ir pilns ar aziātu tūristiem. Labi, ka nav pensionāri :D Tiek piedāvātas arī ūdens pudeles, kas tobrīd ir tieši tas, kas vajadzīgs. Ik pa brīdim pie kādas viesnīcas tiek izlaisti tūristi, līdz nonākam kaut kur :) Izskatās daudz maz pēc centra un kāpjam ārā. Uzmetam acis pludmalei - nekad tādā nesauļotos, jo ļoti maza smilšu zona, aiz tās lielceļš un uzreiz pilsētas ēkas... Taču cilvēki tur daudz, gaumes taču dažādas!

Apmēram noskaidrojam kā tikt uz Alcazar Cabaret Show. Tā kā līdz šovam vēl pāris stundas, nolemjam pastaigāt pa pilsētu. Izstaigājam pāris riņķus. Šeit uzkrītoši daudz ir gados vecāki tūristi ar jaunām Taizemes daiļavām, katrā kafejnīcā tādi vairāki pārīši. Bet arī jauni puiši nesmādē vietējās :)

Atrodam kādu lielveikalu. Standarta precēm, kādas ir pie mums (Loreal, Palmolive, Colgate u.t.t.) cenas apmēram tādas pašas kā pie mums. Starp citu gan Kambodžā, gan Taizemē ir ļoti grūti nopirkt visparastāko ķermeņa krēmu/losjonu. Tā kā man ir ļoti sausa āda, tad bez tāda ir grūti... Nē, to te ir un pat daudz, bet visi kā viens - baltinoši, balinoši... Nu līdzīgi, kā mums ir tonējoši, ar bronzeriem, tā viņiem ir balinoši ar pērļu baltumu, ar gliemeža baltumu u.t.t. Arī mūsu pazīstamajiem brendiem, izrādās, ir balinošās sērijas :) Pēc ilgiem meklējumiem gan parastajā 7-eleven atrodu kādu Vaseline body lotion bez balinošām īpašībām - ir labs!

Atradām kādu burbuļtējas stendu, ļoti garšīga tēja ar tapioca pearls, kuras beigās vienkārši vairs nelien iekšā - ļoti daudz :) Esam bijušas arī Latvijas burbuļnīcā, bet Taizemē likās daudz garšīgāk... Arī ledus kafijas kokteiļi Taizemē ir pasakaini, tos gan varētu litriem dzert :D

Tā kā palikusi apmēram stunda līdz šovam, ejam meklēt, ja nu apmaldāmies. Neapmaldījāmies - atradām viegli un nācās vēl ilgi gaidīt, līdz varēja iet iekšā. Pie zāles durvīm tiek piedāvāti dzērieni - šķiet kaut kas grādīgs un sula. Paņemam sulu un ieņemam vietas. Zālē ir daudz krievvalodīgo tūristu, bet mums blakus sēž kāds ķīnietis, kas ar salmiņu skaļi sūc dzērienu. Arī tad, kad tas jau izdzerts, ik pa brīdim nekautrējoties sūc uz nebēdu :) Drīz jau veļas priekškars un kā saka - šovs var sākties :) Šovs ir ļoti krāšņs, krāsains un zaigojošs. Priekšnesumi ir dažādi, katrai gaumei. Ļoti patika, ka bija vairākas dziesmas, kas bija konkrēti veltītas kādai valstij, piemēram, Ķīnai, Indijai u.t.t. Bija arī Gangnam Style, kurš šeit ir ļoti populārs, pat ziloņi pie tā dejo :) Fināla dziesma ir veltīta Krievijai un ir krievu valodā! Tas, protams, izraisa lielas ovācijas. Nezinu, kā sauc dziesmu, bet tajā bieži tiek atkārtots только не уходи, только не уходи, только не уходи... Stulbākais, ka tā dziesma pielīp un vēl pāris dienas dungoju только не уходи :D Ieskatam bildes no pāris šova dziesmām, brīdinu - daudz bildes (ir pagrūti no ~150 šova bildēm atlasīt interesantākās) :))

Alcazar Cabaret Show (Photo by LL-travel)

Pēc šova ārpusē var nofotogrāfēties ar šova transvestītiem, mēs tomēr negribam lauzties cauri lielajam pūlim un nolemjam doties mājās uz savu dzīvokli :)

Paķeram taxi un dodamies atpakaļ uz savu dzīvokli, lai jau rītdien dotos uz Bangkoku!
-------------------------------------------------------------------------------------------

Alcazar šova biļete

pirmdiena, 2013. gada 11. novembris

Ceļā uz Pattaya

Nākamajā rītā uzreiz jau dodamies pie mums jau labi zināmās tūrisma aģentūras, kura atrodas praktiski pie mūsu hosteļa. Protams, ka mūsu transports kavējas :) Pie kavēšanas joprojām nespējam pierast. Bet pikaps mums savāc tikai ar nelielu nokavēšanos un dodamies uz ostu, lai ar prāmi nonāktu krastā. Ļoti, ļoti žēl, ka mums Koh Chang tik maz laika sanāca - noteikti vēl vismaz kādas 2-3 dienas varēja te pabūt!

Brauciens ar prāmi dienas laikā ir interesantāks - var redzēt kā aizplūst salas aprises un parādās kontinenta krasts :) turklāt dienas laikā prāmis ir gandrīz pilns - ļoti daudz cilvēku!

Kad esam krastā, tiekam nogādātas uz vietu, kur pirkām prāmja biļetes. Esot jāuzgaida... Gaidīšana ievelkas patiešām ļoti ilgi! Turklāt te nav pilnīgi nekas, ko darīt... Nākas klausīties mūsu austrumu kaimiņu sarunās - šausmas :D

Pēc bezgalības tomēr sarodas visi vajadzīgie cilvēki, sasēžamies mikriņā un dodamies ceļā. Ceļš paiet ātri - pusceļā piestājam kādā degvielas uzpildes stacijā, ieejam vietējā Narvesen nopirkt pusdienas. Kamēr tiesājam maizītes, šoferis lūdz visiem parādīt, uz kādu viesnīcu visiem jābrauc. Kāds pasaka, kāds iedod vizītkarti. Man ir tikai adrese planšetē, kuru arī parādu šoferim - nezinot viņš tādu viesnīcu. Tā viņš saka gandrīz visiem no mūsu mikriņa :) Tā kā mūsu agoda.com rezervācijas lapā ir adrese arī tajiešu valodā, tad gan jau atradīs :D

Turpinām ceļu un drīz vien esam klāt. Lai arī kopā brauciens ilga kādas 5h, pagāja ātri. Palēnām tiek pa viesnīcām izvadāti mikriņā esošie tūristi. Paliekam vienas no pēdējām. Mikriņš tik riņķo, riņķo, pēkšņi aptur nekurienes vidū un rāda uz mums, ka esam pie mūsu viesnīcas. Skatāmies visapkārt, nevienu viesnīcu neredzam... Sakām, ka nav pareizi, lai aizved mūs līdz viesnīcas durvīm, kā solīts. Šis kaut ko savā valodā murmina un rāda uz daudzstāvu ēku, saka ka šī IR pareizā vieta! Esam dusmīgas, bet saprotam, ka strīdēties nav vērts - paķeram somas un mikriņš aizbrauc prom.

Mēģinām saprast, kur vispār esam - bezjēgā vazājamies neko nesaprotot. Ieraugām daudzstāvu mājas pirmajā stāvā 7-eleven un nolemjam pajautāt tur, lai palīdz! Meitene liek mums iet viņai pakaļ, aizved pie kādas sievietes un sieviete mūs aizved uz... jā - mūsu "viesnīcu". Izrādās, ka šoferim bija taisnība - šī ir mūsu viesnīcas adrese. Aizved mūs uz kādu mazu biroju, kur mūs sagaida ļoti laipns (kā mēs sapratām) "viesnīcas" īpašnieks. Jā, redzējis rezervāciju, viss kārtībā - aizpildām visus vajadzīgos dokumentus un īpašnieks mūs ved uz mūsu istabiņu. Tā atrodas pāris stāvus augstāk. Kā izrādās, esam nevis rezervējušas viesnīcas numuriņu, bet veselu dzīvokli, kas atrodas pavisam parastā daudzdzīvokļu namā! Mūsu dzīvoklī ir liela viesistaba, guļamistaba, balkons, vannas istaba un virtuve, kura atrodas uz balkona :) Dzīvoklis ir pavisam nemājīgs, bet gribot lēti arī saņem lēti :D Laipnais īpašnieks parāda, kas un kā jāaizslēdz ejot prom (parastās durvis + durvis no restēm :)) un atstāj mūs vienas. Jāsaka kā ir - mazliet neomulīgi, jo te dzīvo vietējie iedzīvotāji, nevienu ārzemnieku nemanījām, taču no otras puses - mēs redzējām kā dzīvo vietējie pilsētnieki!
Kad esam daudz maz iekārtojušās, nolemjam braukt uz centru. Izejot ārā saprotam, ka nemaz nezinām, uz kuru pusi atrodas centrs. Ķeram taxi un lūdzam aizvest līdz gājēju ielai. Kā zināms - Pattaya ir Taizemes sekstūrisma galvaspilsēta un gājēju iela nav vienkārši gājēju iela, bet gan viens liels bordelis :D Pie gājēju ielas ir lieli sastrēgumi, tāpēc kāpjam no taxi ārā mazliet ātrāk. Vispirms nolemjam atrast kādu tūrisma aģentūru, lai izplānotu rītdienu. Aizejam samainīt arī naudu - nez kāpēc uz čeka norādīts, ka esam no Lietuvas - pasē taču skaidri redzams, ka no Latvijas :) Atrodam kādu nelielu būdiņu, kurā ir aģentūra, kas piedāvā dažādas izklaides. Mēs izvēlamies rītdien pa dienu doties uz Nong Nooch Tropical Garden (blakus esošai pensionāru pāris saka, ka esot ļoti skaists! Ja jau pensionāri tā saka... :)) un vakarā uz transvestītu šovu. Nevarot izvēlēties starp Tiffany's Show un Alcazar Cabaret Show izvēlamies lētāko, tātad - Alcazar Cabaret Show :) Rītdiena esam gatavas tad nolemjam pirms gājēju ielas doties paēst. Pirmais, ko ieraugām ir McDonald's un pie tā arī paliekam :D Kad pilns kuņģis ar burgeriem, dodamies uz slaveno gājēju ielu. Kā vien tiekam garām vārtiem, tā rokās tiek iespiesta lapa, uz kuras norādīti dažādi šovi - sākot no ping pong šoviem, līdz dažādiem geju šoviem. Mēs tomēr nolemjam apskatīt tikai no ārpuses :D Ielas malās, pie katra klubiņa durvīm stāv pusplikas meitenes, kas aicina ienāk tieši viņu klubā - acis ņirb no simtiem reklāmas izkārtnēm. Ja tiešām gribētu iet kādā klubā, pat nezinātu, kurā, jo to ir patiešām daudz. No ārpuses nekā īpaša gājēju ielā nav - tūristu bari gan baisi lieli.

Pattaya gājēju iela (Photo by LL-travel)

Esam šokētas, ka uz kāda vīrieša pleciem sēž ~3gadus vecs bērns - ko tas dara šajā ielā??? Vecāki laikam ar galvu nedomā... Tiesa ielas galā ir kāda maza tajiete, arī pavisam vēl bērns, labi ja kādi 8 gadi, kura dejo, griež riņķi un cilvēki met par to naudiņu. Meitenīte patiešām labi dejo un ir lokana, bet atkal jau - kāpēc bērnam jāatrodas šādā vietā? Ok, nauda gan jau laba ienāk šeit, jo tūristu daudz... Izejam cauri ielai, nonākam, šķiet, ostas piestātnē, uzņemam pāris bildes un dodamies atpakaļ.

Pattaya (Photo by LL-travel)

Atpakaļceļā pamanām muay thai boksa šovu, mazliet paskatāmies un dodamies meklēt, kā tikt mājās :)

Muay thai boksa šovs (Photo bu LLtravel)

Sākumā ejam meklēt kādu pikapu, cerībā, ka gar mūsu dzīvokli (:)) kāds no tiem brauks. Atrodam kādu ielu, pie kuras ir vairāki pikapi. Rādām sava dzīvokļa vizītkarti, kurai otrā pusē ir karte, bet visi kā viens krata galvu noliedzoši. Ejot prom sasmējāmies, kā austrumzemes jaunkundzes strīdas ar šoferiem runājot ar tiem skaidrā krievu valodā :) it kā šoferi to krievu valodu pārzina pilnībā :D Lai gan te tiešām vietējie krieviski prot sasveicināties un vēl pāris standarta frāzes :) Līdz ar to kaimiņi to izmanto un pat tūrismu aģentūrā uzzinot, ka te krieviski nesaprot, devās uz citu kantori.

Nolemjam doties ar kājām - pašas nezinām kādā virzienā, bet ejam kaut kur :D Krietnu gabalu nogājušas un saprotot, ka esam pamatīgi nomaldījušās, redzam kādu pikapu un stopējam to. Tur kāds kungs ar kundzi, kuriem parādām vizītkarti. It kā zinot kur tas ir! Mazliet pakaulējamies un dodamies divatā ar pikapu uz dzīvokli :) Turpat 7-eleven paņemam vakariņas un dodamies uz dzīvokli :) Nopirku arī lavandas saldējumu - peeee, ļoti negaršīgs, garšoja pēc... lavandām :D

Mūsu dzīvoklī ir ļoti īpatnēja vannas istaba. Tajā ir ventilators un caur ventilatoru var redzēt gaiteni. Un no gaiteņa var redzēt, kā mēs mazgājamies :D Pieļauju, ka mazajiem tajiešiem tas ventilatora līmenis ir tik augstu, ka viņi neko neredz, bet mēs mierīgi :) Labi, ka pa gaiteņiem bieži nestaigā, bet vienalga mazliet neomulīgi... Pa nakti kārtīgi ieslēdzamies, pat guļamistabas durvis aizslēdzam, lai saldāki sapņi! Ar labu nakti!