Līga un Linda ceļo: Chiang Mai

Rāda ziņas ar etiķeti Chiang Mai. Rādīt visas ziņas

otrdiena, 2013. gada 19. novembris

Ceļā uz Chiang Rai

Nākamajā dienā esam gatavas doties uz Chiang Rai. Lēnu garu sataisāmies un dodamies uz autoostu. Diemžēl līdz nākamajam pieejamam autobusam ir jāgaida vairākas stundas. Biļetes gan nopērkam, jo izvēles jau nav :)
Sākumā sēžam uzgaidāmajā telpā un saprotam, ka ilgi te nenosēdēsim, tāpēc nolemjam nosist laiku dodoties uz blakus esošo centru, kurā visādas ēstuves. Apstaigājam gandrīz visas, bet beigās paliekam pie McDonald`s :D

Ar McDonald`u (Photo by LL-travel)

Tur nosēžam kādu stundu līdz vairs nevaram nosēdēt un beigās aizejam uz kaut kādu saldējumu veikaliņu. Tajā arī nosēžam labu laiciņu, jo te vismaz ir WiFi. Kad jau palikusi mazāk kā stunda līdz autobusam, dodamies atpakaļ uz autoostu. Sēžam uzgaidāmajā telpā un garlaikojamies. Beidzot mūsu autiņš ir klāt - nododam bagāžu un ejam savās sēdvietās. Lai gan esot jābrauc 3h, protams, ka beigās sanāca kādas vismaz 4h - ierodamies jau tumsā. Mēģinām saprast uz kuru pusi mums vispār jādodas. Neviens mūsu viesnīcu nezina - kāds brīnums :D mēs kā parasti esam rezervējušas kaut kādu lēto istabiņu, kura ir galīgi nepopulāra, neviens nekad tajā nav bijis :D Jautājam kādiem 8iem tuk-tukiem - neviens nezina. Problēma ir arī tā, ka kādiem 70% tuk-tuku vadītājiem, ar kuriem mums ir bijusi saskarsme ir slikta redze... Viņi vienkārši neredz, uz kurieni jābrauc. Palūdz, lai pasakām uz kurieni vajag, bet mums jau tā tajiešu izruna ir pāris reizes sliktāka, kā viņiem angļu valoda :D Beigās saķeram kādu tuk-tuku un rādām, ka te skaidri un gaiši viņu valodā rakstīta adrese - nevajadzētu būt problēmām atrast. Šim brilli nevajag un viņš beigu beigās piekrīt. Varu saderēt, ka nožēloja jau pēc 10 minūtēm, jo tieši tad viņš sāka maldīties! Braucām uz riņķi, braucām pilnīgā tumsā, braucām līdz ceļa galam, joprojām braucām uz riņķi. Tuk-tukists prasa vienam, prasa otram, trešajam. Pēc apmēram 20 minūšu maldīšanās tomēr atrod īsto vietu. Samaksājam neapmierinātajam tuk-tukistam un dodamies uz viesnīcu.
Viesnīca ir ciet, bet drīz jau ir klāt viesnīcas vadītāja un ielaiž iekšā. Jau atkal - esam noīrējušas dzīvoklīti daudzdzīvokļu namā :) Bet šis tāds modernāks un mājīgāks, arī stāvi tikai kādi 3, nevis tā kā Pattaya, kur n-tie stāvi. Mums tiek iedalīta istabiņa pirmajā stāvā, tuvu izejai. Istabiņa ir maza, bet jauka. Noliekam mantas un nolemjam doties uz pilsētu, jo gribam sarunāt uz rītdienu tūri. Viesnīcas vadītāja ir tik jauka, ka mums iedod karti un parāda kā varam tikt uz centru - esot jāiet tikai 15 minūtes. Smieklīgi, ka viņa mani sauc par līko - Likaaaaa, Likaaaaaa, to "aaa" velkot gari jo gari :)
Paņemam karti un jau pirmajā līkumā apmaldāmies :D ceļa gals! Ok, dodamies pa tuvāko, tumšo šķērsielu, bet tur pie mājas tusiņš, neizskatās, ka ejam pareizi. Turklāt pretī nāk/rāpo kāda veca tajiete "ar putniem" :) Dodamies atpakaļ uz sākumpunktu - viesnīcu. Ejam pretējā virzienā un nu jau izskatās ticamāk, ka ejam pareizi. Pa ceļam atrodam veļas mazgātavu, bet neviens nesaprot angliski, līdz ar to nevaram pat cenu pajautāt. Dodamies tālāk un iznākam uz liela ceļa. Mazliet atkal pamaldāmies, tad sākam prasīt ceļu vietējiem. Ar angļu valodu, protams, ka nepietiek, bet vārdu market zina visi, tad nu palēnām dodamies pareizajā virzienā. Kad jau ieraudzīju vietu, kuru no autobusa redzēju, tad saprotu, ka ejam pareizi! Dodoties pa kādu mazo, tumšo ieliņu ieraugām pirmo LIELO prusaku, nu tādu kā filmās rāda - neticami pretīgs!!!

Drīz jau esam centrā, kur mūs izlaida autobuss. Mēģinām atrast kādu tūrisma aģentūru, bet gandrīz visas ciet. Vienu tomēr ieraugām un dodamies iekšā. Tur tikai viens cilvēks - smaidīga, jauna sieviete. Prasām viņai vai ir iespēja uz rītdienu tikt kādā ekskursijā? Diemžēl uz rītdienu viss jau pilns, bet viņa varot mēģināt ko sarunāt. Pasakām viņai, ko tieši mēs gribam redzēt (sastādam savu ekskursijas plānu :)), viņa vēl iesaka pāris vietas. Sazvanās ar vairākiem cilvēkiem un jā - rītdienas tūre mums ir sarunāta! Kā vienmēr - neticami vienkārši un viegli.

Gribās ēst! Pa ceļam uz kādu ēstuvi ieejam autoostā noskaidrot, cikos rīt atiet pēdējais autobuss uz Bangkok. Izrādās, ka no šīs autoostas uz Bangkok neiet, jābrauc uz jauno autoostu ārpus pilsētas. Labi, ka to uzzinājām šodien :D

Ejot cauri tirgum, redzam āra restorānu, kurā arī nolemjam paēst. Pretī restorānam skatuve, kurā uzstājas vietējie - dzied un dejo gan tradicionālās, gan mūsdienīgās dziesmas un dejas. Restorāna ēdiens ir ļoti gards un paēdušas baudām priekšnesumus malkojot sarkanvīnu :)

Tā kā jau vēls, tad nolemjam doties mājās. Izejot cauri tirgum gan sanāk neliels šopings, kas mūs aizkavē :)

Nogurums dara savu - ņemsim tuk-tuku! Uz galvenās ielas notiek nelielas tuk-tukistu cīņas, bet kad mēs nosaucam vēlamo cenu, tad gandrīz visi atbirst, bet viens gan piekrīt. Nu jau mēs zinām, kā tikt uz viesnīcu, tāpēc ātri vien esam klāt!

Visapkārt tumšs, visi guļ... Mēs vēl paskatāmies pa TV skaistumkonkursu un dodamies gulēt... Saldus sapņus!

Mūsu Chiang Rai mājas (Photo by LL-travel)

-----------------------------------------------------------------------------------------------

Chiang Mai - Chiang Rai autobusa biļete (priekšpuse)

Chiang Mai - Chiang Rai autobusa biļete (aizmugure)

Chiang Mai - Chiang Rai autobusa biļete (bagāžai)

pirmdiena, 2013. gada 18. novembris

Skorpionu laivā un 3D muzejā

Šodien ir Latvijas dzimšanas diena!!!

Kā jau iepriekš rakstīju - šo dienu paredzēts pavadīt ar ziloņiem. No rīta mani pamodina Linda dažas minūtes pirms mums jau jāiet lejā. Esmu sapīkusi, jo ļoti nepatīk steigā taisīties no paša rīta. Linda jau bija saģērbusies, tāpēc palieku vēl piktāka :D Zibenīgi sataisāmies, istabā kapa klusums - mēs ar Lindu nesarunājamies! Joprojām pilnīgā klusumā noejam vestibilā un gaidām, kad mums atbrauks pakaļ. Jā, busiņš kavējās (surprise :))

Gaidīšana un klusums paliek neizturams. Izmantoju viesnīcas WiFi un sēžu caur telefonu internetā. Vakardien mēģinājām kaut ko atrast par ziloņu nometni uz kuru braucam, bet neizdevās. Šorīt pētot tūres čeku caur google mēģinu tomēr kaut niecīgāko informāciju atrast. Un izdodas - diemžēl vai par laimi! Cilvēku atsauksmēs šī nometne tiek dēvēta par šausmu nometni - piedzērušies nometnes vadītāji (šis gan ir dīvaini, jo 5ās nedēļās Āzijā neredzējām nevienu piedzērušos vietējo - nevienu!!!), ziloņi acīmredzami ir nomocīti, pret viesiem izturas neviesmīlīgi, viss ir nolaists un nesakopts, cilvēki gribējuši tikt prom pēc iespējas ātrāk... Linda tikmēr caur viesnīcas administratori mēģina sazināties ar tūres organizētājiem, jo tie kavējas jau vairāk kā stundu. Pārtraucu kapa klusumu un paziņoju Lindai par nupat izlasīto. Bez šaubām nolemjam, ka uz nometni nekādā gadījumā nebrauksim, centīsimies atgūt mūsu naudiņu (kas mūsu naudiņās sanāca apmēram 40Ls katrai, liela nauda!). Piebrauc pie viesnīcas vieglais auto, tajā satraucies vietējais. Nervozi raustās! Saprotam, ka atbrauca pēc mums. Atkal sanācis kāds misēklis un mēs esam aizmirstas. Sakām vadītājam, lai ved mūsu uz kafejnīcu, kur nopirkām biļetes! Iekāpju mašīnā un šķiet, ka tajā nepārprotami ož pēc alkohola - nevaru saprast vai patiešām vai tikai izliekas, jo tikko par to lasīju. Bailīgi braucam, līdz mans personīgais GPRS saka, ka mēs nebraucam uz kafejnīcu. Linda prasa šoferim uz kurieni mēs braucam. Šis atbild, ka uz nometni. Linda paceltā balsī saka, ka uz nometni nebrauksim, lai ved mūs uz kafejnīcu. Jau tā nervozais šoferis paliek vēl nervozāks un strauji nogriežas pareizajā virzienā. Satraukti zvana pa telefonu un kaut ko murmina tajiski. Lai nu kā - esam atvestas uz kafejnīcu, kur mums jau pretī nāk satraukta kafejnīcas darbiniece, kura vakardien pārdeva mums tās biļetes. Prasa, kas noticis? Mēs ar nelaimīgām sejas izteiksmēm stāstam, ka tūre pamatīgi nokavēta, ja mēs tagad brauktu, tad 2h mazāk sanāktu un esam ļoti sarūgtinātas. Darbinieces piedāvājumam tūri pārcelt uz rītdienu nepiekrītam, jo rītdien jau dodamies prom. Gribam savu naudu atpakaļ! Biju domājusi, ka naudu nedabūsim, jo pašas atsakāmies no tūres, bet tomēr atguvām visu naudiņu! Darbiniece vairākkārt atvainojās, ka kas tāds nekad nav noticis, ka vairs nepiedāvāšot šo nometni savā kafejnīcā u.t.t. Tā nu mums ir pilnīgi brīva diena, bez konkrētiem plāniem! Ēdot brokastis netālajā kafejnīcā, nolemjam beidzot doties uz fish spa, ko jau n-tās reizes mēģinām izdarīt.

Atrodam mūsu makulatūrā kādu vietu, kur ir fish spa. Atrodam tuk-tuku un dodamies ceļā. Atved mūs pie kādas viesnīcas. Tajā maldāmies, nekādu norāžu, ka te kaut kur būtu fish spa. Ieraugām kādu masāžas salonu, varbūt tajā ir? Diemžēl viņiem neesot, bet parāda virzienu, kurā mums jādodas, lai atrastu meklēto. Un patiešām atrodam! Diemžēl, ciet :D Kaut kā mums ar tiem fish spa galīgi neiet :) Kāda dāma gan pasaka, ka tālāk esot vēl kāds fish spa. Dodamies to meklēt un pēc kādām 10 minūtēm arī atrodam. Salons tāds šaubīgs, bet ejam iekšā! Nomazgājam kājas un dodamies pie zivtiņām. Mums uz abām ir viens akvārijs (vanniņa?:)) Pamata secinājums - fish spa ir ļoti kutelīgs :D Pirmās minūtes ļoti kutina pēdas, pēc tam jau pierod. Pirmā sajūsma ir pagājusi un arī mūsu atvēlētais laiks ir pagājis. Izejam ārā un ir tāda vilšanās sajūta, bet vismaz izmēģinājām kā tas ir!

Pastaigājamies pa apkārti, esam atvestas nostāk no centra. Un tad izdomājām, ka dosimies pabraukāt pa upi ar laiviņu, ko bijām jau noskatījušas iepriekš. Mēģinām sarunāt kādu tuk-tuku, lai mūs aizved uz mūsu izvēlēto laiviņu, bet neviens negrib vest. Piedāvā aizvest pie citām laivām, bet uz mūsu izvēlēto Scorpion Tailed River Cruise negrib vest vai arī piedāvā aizvest par augstu cenu. Beigu beigās nokaulējam cik sanāk un dodamies. Pieved mūs pie kārtējās necilās būdiņas.

Scorpion Tailed River Cruise (bilde no www.google.com plašumiem)

Tur jau mūs sagaida mūsu gids Mr. Khun Samak (turpmāk vienkārši Samak). Ļoti amizants, smaidīgs un runātīgs :) Pastāstām viņam, ka pie viņa nemaz nav tik viegli tikt - neviens negrib vest. Viņš zinot - pārējiem maksā tuk-tukistiem par katru atvesto klientu, tāpēc grib vest uz citām vietām.
Mums ir jāuzgaida kāda pusstunda, kamēr beigsies iepriekšējā tūre. Tikmēr pētām pie sienas pieliktās fotogrāfijas, kur tūristi sabildējušies šīs tūres laikā un palasām atsauksmju grāmatu. Atsauksmes, protams, ļoti labas :) Kamēr mēs gaidām, ierodas vēl pāris tūristi.
Drīz jau ir klāt laiva, no kuras izkāpj tūristi un sieviete gide. Esmu ļoti pateicīga, ka mums bija nevis šī sieviete (kura gan jau arī bija ļoti forša), bet gan Samak. Kāpjam laivā!

Scorpion Tailed River Cruise laiviņa (Photo by LL-travel)

Samak ir patiešām ļoti interesants - viņam ir pārnēsājamais mikrofons, kurš ik pa brīdim sabojājas un lielas saulesbrilles. Un viņš runā ļoti īpatnēji, ik pa brīdim smieklīgi velkot "Ooooouuuu!" :D Nemāku pastāstīt, bet patiešām forši! Viņš stāsta pa Mae Ping upes un Chiang Mai vēsturi. Bija interesanti, bet neko daudz neatceros :) un viņam ir arī sagatavotas bildes ar kurām ilustrēt savu stāstījumu.

Gids Khun Samak (bilde no www.google.com plašumiem)

Gids Khun Samak (bilde no www.google.com plašumiem)

Jāsaka gan, ka upe ir ļoti netīra un visur ir pilns ar vakardienas peldinātajām laiviņām.
Vispirms aizbraucām uz vienu galu, un tad devāmies uz otru pusi. Klausījāmies Samak stāstījumā un pētījām apkārti, ļoti relaksējošs brauciens!

Scorpion Tailed River Cruise (Photo by LL-travel)

Pēc tam kāpām no laivas ārā un nonācām pie garšvielu dārza. Arī tajā Samak stāstīja par dažādiem garšaugiem, varēja redzēt, kādi tie izskatās, apčamdīt un paostīt.

Gids Khun Samak (bilde no www.google.com plašumiem)

Šeit mēs pirmo reizi sastapāmies ar augu, kuram pieskaroties, tas cieši sakļauj lapiņas. Un pēc kāda brīža atkal atver. Bildē redzams, kā Samak rāda kādu augu un liek atminēt, pēc kā tas izskatās :D

Pēc kāda laika pagājām zem nojumes, sasēdāmies pie galdiņiem un Samak sāka stāstīt medību stāstiņus, rādīja ar kādiem rīkiem tiek noķertas čūskas un kā tās darbojas, vēl par ganībām kaut ko stāstīja, stāsti bija aizraujoši!

Guļamtīkls (Photo by LL-travel)

Pēc tam bija kāda ļoti patīkama ekskursijas daļa - saldais ēdiens :) Tradicionālais - mango sticky rice. Un ne tikai skaisti noformēts, bet arī pasakaini gards - mango vispār bija izcili nogatavojies! Un vēl bija kaut kāda atvēsinoša limonāde, neatceros kāda, bet arī ļoti garda!

Mango sticky rice (Photo by LL-travel)

Ar pilniem vēderiem laivojām atpakaļ un bija jau laiks atvadīties no Samak. Vienmēr viņu atcerēsimies ap platu smaidu - fantastisks piedzīvojums :)

Pēc tam gājām nezināmā virzienā gar upi. Cilvēki kokos sakāruši šūpuļtīklus un guļ. Citi pēc vakardienas ballēšanās kārto stendus, citur pin ziedu laiviņas, kuras mēs vakardien laidām upē. Pēkšņi atceros, ka vēl Latvijā esot redzēju, ka Chiang Mai ir 3D muzejs. Tā kā mums nav citu plānu - dodamies tur! Kārtējais tuk-tuks tiek noķerts un drīz jau esam klāt - Art in Paradise, Chiang Mai 3D Art Museum. Arī šajā muzejā mēs fantastiski pavadām laiku. Nekādi nevaru saprast, kā var tik skaisti uzzīmēt bildes, kas izskatās trīs dimensijās, kaut ir pavisam līdzena plakne. Turklāt bildēs viss izskatās labāk kā dzīvē, tā nu sākam fočēties uz nebēdu! Ieskatam pāris bildes no mūsu izklaides.

3D muzejā Art in Paradise (Photo by LL-travel)

Muzejā mēs pavadām vismaz 2h, jo gribās iemūžināt vai katru mākslas darbu! Bildes ap 200gab. sanāca :) Pie interesantākajiem mākslas darbiem ik pa brīdim ir pat rindas. Problēma ir arī, ka ķīniešu tūristi ik pa brīdim vairāk grib fočēt mūs nevis paši sevi :))

Kad esam izfočejušās līdz bezspēkam, dodamies kārtējā nezināmā virzienā. Bezmērķīgi klimstam apkārt, kad pēkšņi pamanām fish spa! Linda saka, ka tas esot tas pats fish spa, kuru Latvijā esot redzējām kādā video blogā. Hmmm, ir jau mazliet pastulbi 2x dienā iet uz fish spa, bet tā kā rīt jau dodamies prom un citu plānu mums nav, tad aiziet. Šo pat nevar salīdzināt ar iepriekšējo - ļoti solīda iestāde ar ļoti laipnām un smaidīgām darbiniecēm. Mūsu kājas tiek nopucētas vanniņā un atkal dodamies uz akvārijiem. Tā kā citu cilvēku te nav, pajautājam vai nevaram katra sēdēt savā akvārijā (katrs akvārijs paredzēts diviem cilvēkiem). Mums tiek dota atļauja, iekārtojamies milzīgajos un mīkstajos spilvenos un mērcam kājas iekšā. Šeit zivju ir vismaz 4x vairāk, līdz ar to kut 4x vairāk :D

Sēžam pretī logam, akvārijs ir pret logu - sajūta, ka sēžam uz jumta malas! Šo fish spa mēs patiešām izbaudām un ļoti apmierinātas dodamies projām!

Fish spa (Photo by LL-travel)

Pēc fish spa sāk iestāties tumsa, tāpēc dodamies uz gājēju ielu iepirkties! Iepirkšanās ieilgs ļoti ilgi, nopērkam pāris suvenīrus, kurus iepriekšējā dienā noskatījām. Vēl nobaudījām dažādus gardumus (svaigu banānu šokolādē, klučveida saldējumu, dažādas sulas, kas iepildītas bambusos, arī cukurniedru sulu (veeee...) un vēl daudz ko :)) Beigās ejam uz ielu, kurā pārdodas dažādi street food. Paņemam no visa mazliet un dodamies atpakaļ uz viesnīcu!

Street food delikateses (Photo by LL-travel)

Klučveida saldējums (bilde no www.google.com plašumiem)

Klučveida saldējums iepakojumā (bilde no www.google.com plašumiem)

Viesnīcā uzklājam svētku gultu un atzīmējam mūsu valsts dzimšanas dienu kopā ar mūsu apgleznotajiem zilonīšiem. Par godu tam, aiz loga plaukšķeņu salūts! Priekā!

Mūsu svētku vakariņas viesnīcas gultā (Photo by LL-travel)

Sulas glāze un cukurniedru dzēriens (Photo by LL-travel)

Daudz laimes dzimšanas dienā - LATVIJA!
-----------------------------------------------------------------------------------------------

Scorpion Tailed River Cruise biļete

Chiang Mai 3D muzeja biļete

svētdiena, 2013. gada 17. novembris

Meditācijas diena

Jau trīs nedēļas, kopš mūsu ceļojuma sākuma! Šodienai mums nav nekādu dienas plānu, tāpēc pēc negulētās prusaku nakts, šodien noguļam līdz 12tiem! Linda kaut kur bija atradusi informāciju, ka ir kāda galerija, kurā var apgleznot ziloņus (ne īstus, protams :)). Sākumā nepiekritu, jo domāju, ka būs uz lapas jāizkrāso ziloņi, bet kad uzzināju, ka tās ir būs ziloņu figūriņas, tā uzreiz piekritu!

Pirms tam aiznesām drēbes uz veļas mazgātavu. Izskatījās, ka tantuks turpat savā mājā arī mazgā :) turklāt ne vārda nesaprata angliski :) Taču mēs ar platiem smaidiem sapratāmies un mums tika parādīts, ka vakarā varam nākt pakaļ!

Atradām tuk-tuku un devāmies tālāk ceļā! Jau pavisam drīz bijām pie galerijas Elephant Parade House. Ieejot galerijā, visapkārt ir simtiem apgleznotu ziloņu dažādos izmēros - pilni plaukti! Izdomas māksliniekiem nav trūcis - uz ziloņiem attēlots viss iespējamais - daba, dažādi grafiski attēli, zināmi personāži un pat politiķi (Obama, piemēram). Daži bija aplīmēti ar dažādiem materiāliem - ļoti skaisti!

Elephant Parade House (Photo by LL-travel)

Pāris minūtes apskatījām, iemūžinājām un iedvesmojāmies, tad gājām uz galerijas otru stāvu darboties pašas. Izvēlējāmies pašus mazākos pieejamos ziloņus stāvus pozīcijā (bija arī sēdošs un guļošs zilonis). Šādi izskatījās mūsu zilonis sākuma stadijā.

Mūsu mākslas zilonis, 1. stadija (Photo by LL-travel)

Mums tiek piedāvāti priekšauti, ierādīta vieta, varam izmantot visas krāsas, kas ir visapkārt, tāpat arī otas. Ir arī divi trauki ar ūdeni, beigās izrādījās, ka viens ir dzeramais ūdens, ja nu slāpst. To es sapratu tikai tad, kad manā dzeramajā ūdenī skalojās pāris otas :D Ūdeni, kas paredzēts otām, ik pa brīdim mūsu vietā apmaina - augstas klases serviss :)

Vēl nezinājām, ko gribam uz ziloņiem attēlot, bet abas nolēmām pamatu nokrāsot melnu. To nācās darīt divas reizes, lai nespīdētu cauri.

Mūsu mākslas zilonis, 3. stadija (Photo by LL-travel)

Mums tika arī iedotas skiču lapas, uz kurām jau bija mūsu ziloņa figūra, varēja pamēģināt dažādus variantus. Beigās es nolēmu par labu dažādām rakstu joslām, bet Linda, iedvesmojoties no vakardienas laternu festivāla, izdomāja attēlot gaisā lidojošās laternas! Gleznojām mēs patiešām ilgi... Kad bijām pusē, ienāca kāda amerikāņu ģimene - mamma, tētis un trīs pieaugušas meitas. Tētis bija pie mums pienācis un nebeidza vien slavēt mūsu darbus - esot tik smalki un rūpīgi! Pabeidzām gandrīz vienlaicīgi ar amerikāņiem. Pašās beigās vēl tiek piedāvātas visādas pērlītes un kristāliņi, kurus ar uzlīmēt virsū - es savam zilonim tieši uz pieres vienu uzlīmēju.

Redz kur mūsu mākslas galaprodukti! Manuprāt, ļoti labi sanāca :)

Lindas mākslas zilonis, 3. (beigu) stadija (Photo by LL-travel)

Mans mākslas zilonis, 3. (beigu) stadija (Photo by LL-travel)

Pēc ziloņu pabeigšanas tos nolako un ieliek speciālā krāsnī, kur viss sacepās kopā, lai krāsa nenonāk. Un beigās sapako burbuļplēvē un kastītē, lai var pārvadāt. Linda vēl lejā nopirka blociņu, kurš izgatavots no ziloņu mēsliem :)

Pēc meditācijas gribējām atrast biroju, kuri organizē braucienus uz ziloņu nometnēm. Tajos cilvēki aprūpē ziloņus - sagādā tiem ēdienu, nomazgāt un vienkārši būt visu dienu kopā, arī ar baby elephants. Lai arī cena ir milzīga, tomēr tā ir pieredze 1x mūžā. Diemžēl nepaveicās un viņiem jau viss novembris bija pilns ar rezervācijām :(

Tad nu aizgājām paēst pāri ielai kādā kafejnīcā. Uz kafejnīcas galda bija pāris bukleti ar dažādām izklaides iespējām šeit - Chiang Mai. Tajā skaitā divi piedāvājumi pavadīt dienu ar ziloņiem. Pēc ilgām pārdomām izvēlējāmies vienu, kas uzrunāja vairāk un turpat uz vietas, kafejnīcā, sarunājām rītdienas tūri. Kā jau ierasts - Taizemē viss ir vienkārši :)

Pēc tam devāmies uz gājēju ielu - tā bija pārpildīta ar cilvēkiem! Izrādās, ka laternu festivāls ir veselas 3dienas, tā kā nebūtu neko nokavējušas, ja vakardien neaizietu :) Uz gājēju ielas bija neskaitāmi stendi ar drēbēm, maisiņiem, suvenīriem ēdieniem un arī dažādi priekšnesumi! Mierīgi pastaigājāmies, izpētījām piedāvājumus. Mājupceļā redzējām skatuvi uz kuras arī notika dažādi priekšnesumi, atkal bija gājiens.

Bijām pie veļas mazgātavas īsi pirms aizvēršanas, tantuks joprojām traki smaidīgs. Paņēmām savas tīrās drēbes un devāmies atpakaļ uz viesnīcu - rītdien būs gara ziloņu diena :)

Mūsu apgleznotie zilonīši (Photo by LL-travel)

sestdiena, 2013. gada 16. novembris

Laternu festivāls Chiang Mai

... cīņa ar prusakiem turpinās! Pēc pusnakts paliek auksti - vietējie izvelk no somām biezās jakas un iekārtojas guļai. Mēs arī paņemam jakas, šalles - vienalga auksti. Mēģinu saprast, kāpēc, ja reiz visiem ir tik auksts, neviens neiedomājas aiztaisīt logu...? Lindai, šķiet, ir pat karsti - joprojām cīnās ar prusakiem... Saņemu drosmi un dodos uz WC, esmu pilnīgi pārliecināta, ka šādā vilcienā tā būs traģiska, bet patiesībā ir tīri ok. Atpakaļceļā pie izlietnes kāds sirms kungs mazgājas, mugurā tikai bikses :D Eju atpakaļ pie prusakiem un mana drauga :) Kamēr draugs turpina iznīcināt prusakus, es pat iemiegu uz brīdi.

Kad tuvojās laiks, kad drīz būtu jākāpj ārā, sākam visiem prasīt, kurā pieturā tieši jākāpj ārā! Labi, ka uz biļetes pietura ir arī tajiešu valodā, tad nu iebakstām ar pirkstu un rādām. Viņi rāda, ka arī turpat kāps ārā. Paliekam nemierīgas, bet kad vilciens piestāj, tad izlasām nosaukumu un jā - ir īstā pietura. Šajā pieturā izkāpj gandrīz visi! Prusaku iznīdēšanas kopsavilkums - manā sarakstā kādi 2-3 nogalinātie prusaki, Lindas - pēc līķu skaita es teiktu, ka kopā pāris desmiti, viena trešdaļa uz sienas, pārējās divas trešdaļas uz grīdas :D

Protams, ka lai tiktu uz autoostu, lai pēc tam brauktu uz Chiang Mai, ir jābrauc ar taxi. Redzam, ka tie divi puikas, kuri bija mūsu vagonā, jau runā ar kādu taxi vadītāju. Jautājam viņiem, vai viņi arī dodas uz autoostu un vai nevaram braukt kopā - lai lētāk. Puiši piekrīt un mēs esam ceļā uz autoostu. Jābrauc kādas 10 minūtes. Pie autoostas fiksi izkāpjam, samaksājam un dodamies pie kasēm - tur jau liela rinda, taču mēs esam pirmās no vilciena. Puikas ir pāris cilvēkus tālāk, arī gaida rindā. Nolemjam, ja būs vietas, tad pasauksim viņus pie mums. Diemžēl pieejot pie kases un prasot tuvākās biļetes uz Chiang Mai, autobusā ir tikai divas brīvas vietas - viena pašā priekšā un viena aizmugurē. Pērkam nost un jūtamies mazliet vainīgas, jo nākamais autobuss ir vismaz stundu vēlāk pēc mūsu autobusa, kas nozīmē, ka pārējie šeit sēdēs vairāk kā 2h. Ļoti žēl, ka arī puikas netika, jo viņi tomēr bija pirmie pie taxi. Norijam kamolu un dodamies gaidīt autobusu, līdz kuram vēl vairāk kā stunda! Gaidīšana ir mokoša, taču bez prusakiem viss ir vieglāk :)

Beidzot autobuss ir klāt - es apsēžos pašā priekšā, Linda dodas aizmugurē. Šis ir pats labākais autobuss, kādā mēs esam braukušas šeit - Āzijā! Krēsls liels un mīksts, var regulēt roku, kāju balstus, protams, arī guļus stāvoklī noregulēt. Vēl servisā iekļauts ūdens, sojas piens, našķi, sega, refresh salvetes... To visu ik pa brīdim pienes kāds puisis! Autobuss ir TIK ērts, ka nogulēju gandrīz visu ceļu :) Labi ka tā, jo autobusa brauciens bija 5h ilgs...

BEIDZOT esam Chiang Mai - pēc 9h vilcienā un 5h autobusā! Noķeram tuk-tuku un lūdzam aizvest uz viesnīcu New Mitrapap Hotel, kuru esam rezervējušas jau pāris mēnešu atpakaļ un labi, ka tā, jo pāris dienas atpakaļ numuriņš šajā viesnīcā maksāja 3x dārgāk un ieejot viesnīcā izlikti uzraksti, ka brīvu vietu šeit vairs nav! Administratore gan liekas ļoti nejauka un ir nelaipna, taču ar mūsu rezervāciju viss ok - dodamies uz istabiņu. Atsauksmēs bijām salasījušās šausmu stāstus par šo viesnīcu, bet kopumā bija ok, nekāda vaina. Vienīgi pietrūka rozetes, jo ir tikai trīs - vienā ir ledusskapis, otrā TV, bet trešais brīvs. Bet mūsdienās ar vienu rozeti nepietiek - katrai telefons, fočiks, planšete :D Tā jau viegli sadalītu, bet kā gandrīz visās viesnīcās - kā ej no istabas ārā, tā izņemot karti pazūd elektrība - uzlādēt vari tikai tad, kad esi istabiņā.

Tā kā šeit paliekam 3 naktis, tad izkrāmējam mantas, pārģērbjamies un dodamies iepazīt pilsētu. Diemžēl viesnīcā nav pilsētas karte, tikai uz sienas milzīgā izmērā, tad nu dodamies, kur acis rāda. Nolemjam iziet apli. Pamanām, ka pilsēta gatavojas rītdienas svētku festivāliem - Loy Krathong un Yi Peng, visur parādās dekorācijas, skatuves u.t.t.

Ielu dekorācijas Chiang Mai (Photo by LL-travel)

Kad esam kādas 3h novazājušās, saprotam, ka esam apmaldījušās :) Likās, ka ejam pa apli, bet kaut kur nokļūdījāmies, nesaprotam uz kuru pusi jāiet, lai tiktu uz viesnīcu!

Beigās paņemam tuk-tuku, lai aizved mūs atpakaļ uz viesnīcu. Viesnīcā nolemjam, ka vajadzētu atrast veļas mazgātavu, jo strauji tuvojās tīro drēbju beigas. Noejam lejā pie administratores pajautāt, vai viņiem viesnīcā nav veļas mazgātava. Nelaipnā administratore atbild, ka ir un uzmet uz letes cenu lapu - par katru drēbi sava summa. Cenas krimināli dārgas, tāpēc pajautājam vai tuvumā nav kāda veļas mazgātava. Administratore paskaidro, kur to atrast. Mazliet pamaldāmies un atrodam - diemžēl jau ciet, tāpēc nolemjam atnest rīt no rīta. Tā kā jau sāk tumst, nolemjam doties pavakariņot. Atrodam kādu skaistu vietiņu, pasūtam ēdienu un vērojam ielu. Skatāmies, ka lēnām tiek slēgtas ciet dažas ielas. Pēkšņi iedomājamies, vai tik festivāls nav šodien. Pajautājam viesmīlei un jā - festivāls esot šodien, ap 8iem sākšoties gājiens!!! Uuups :D

Paēdušas dodamies atpakaļ uz viesnīcu mazliet atpūsties pirms festivāla. Pie pašas viesnīcas bērni spridzina plaukšķenes. Viesnīcā pūšamies, pūšamies, līdz nokaitina plaukšķeņu troksnis un paskatos uz loga vai nedomā viesnīcu uzlaist gaisā. Aaaaa, atveru logu un tur - jau pilnas debesis ar laternām!!! Pasaucu Lindu, skatāmies un izdomājam, ka iesim jau skatīties. Nezinām uz kuru pusi jāiet, tāpēc vienkārši sekojam laternu plūsmas virzienam :) Un atrodam vietu, kur varētu bet festivāla norises vieta! Visapkārt ir galdiņi uz kuriem tiek pārdotas ziedu laiviņas, kuras tiek gatavotas galvenokārt no banānu lapām un tad rotātas ar ziediem un ko tik nē - mēs pat redzējām no krāsainām vafelēm taisītās :D Laiviņā parasti arī ir svecīte un aromātiskā nūjiņa (vīraks).

Noejam lejā pie upes paskatīties, kā tiek laistas laiviņas upē. Kāpjot lejā samežģījās kāja un es garšļaukus noveļos uz zemes - cik tipiski manai neveiklajai dabai :D Mazliet pakliboju un kamēr kāja atlabst, uzejam uz tiltiņa paskatīties burvīgos skatus.

Loy Krathong festivālā Chiang Mai (Photo by LL-travel)

Brīnišķīgi skaisti!!! Nolemjam, ka mums arī vajag palaist laiviņu upē. Laiviņu izvēle ir milzīga, izvēlēties savu vienu vienīgo nav viegli. Izvēlamies samērā tradicionālas un dodamies uz upi. Šoreiz ejam pa glīti izveidotu tiltiņu, lai Līga atkal neizdomā mežģīt kājas :D

Aizdedzinām svecīti un vīraku. Dodos palaist laiviņu, ka kāda taju ģimene palūdz, vai varu ar viņiem nofotogrāfēties. Ok, lai iet - man gandrīz rokās tiek iespiests bērniņš, sieva cieši piespiedusies un vīrs fotogrāfē! Lai jau tiek viņiem tā veiksme, ko nes baltais cilvēks :) Laiviņu palaižot domāju labas domas, sliktās aizskalojot upes straumē un ceru uz veiksmīgu nākamo gadu! Šādas bija mūsu laiviņas, cik nu tumsā var saprast :)

Mūsu laiviņas (Photo by LL-travel)

Laižot laiviņas pamanījām, ka otrā krastā ir lielāks baļļuks, kā šajā. Iesim palūkot! Uz tilta kustība ir ļoti lēna, lieli sastrēgumi.

Sastrēgums uz tilta (Photo by LL-travel)

Tilta malās tiek pārdotas arī papīra laternas. Nopērkam arī vienu laternu, palaidīsim to gaisā. Vispirms domājām laist no tilta, bet daudziem tas neizdodas - laternas nevis paceļas gaisā, bet sakrīt ūdenī. Tad dodamies tālāk uz otru krastu. Te patiešām ir lielāks baļļuks - ir neliela skatuve uz kuras arī kaut kas notiek, tikai tajiešu valodā. Te pārdod arī dažādus ēdienus, tās pašas laiviņas, laternas.

Laiviņas Loy Krathong festivālā Chiang Mai (Photo by LL-travel)

Street food Loy Krathong festivālā Chiang Mai (Photo by LL-travel)

Loy Krathong festivālā Chiang Mai (Photo by LL-travel)

Aizejam uz upes krastu uz nestabilas piestātnes - ideāla vieta, kur palaist laternu! Un mums tas izdodas izcili - laterna strauji paceļas gaisā pie pārējām laternām! Par mūsu šo ceļojumu un nākamajiem!!!

Esam pārgurušas, tāpēc nolemjam doties uz viesnīcu gulēt.